Jēkabs Jančevskis ir diriģents vairākos koros un studē kompozīciju Mūzikas akadēmijā. Vairāki viņa skaņdarbi saņēmuši apbalvojumus akadēmiskās mūzikas konkursos. Jēkabam ir 22 gadi, bet radošie sasniegumi liecina, ka Latvijā pie apvāršņa ir nākamais akadēmiskās mūzikas talants. Savu nesen pabeigto skaņdarbu “Ar zvaigžņu kluso gaismu” Jēkabs velta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem.
"Es to sāku rakstīt jau pirms šīs traģēdijas. Ilgi domāju pie sevis, kamdēļ tas teksts, kas ir Ojāra Vācieša "Ar zvaigžņu kluso gaismu", kāpēc gribas tik bēdīgi rakstīt? Tīri sajūtu līmenī, protams, ka kaut kādas lietas ir iespējams intuitīvi paredzēt pirms kaut kā. Es to pabeidzu jau pēc traģēdijas. Tā mūzika tā atnāca," teica komponists Jančevskis.
Vācieša dzejoli "Ar zvaigžņu kluso gaismu" caurauž liela mīlestība un reizē nepārvarams attālums. Veltījums Zolitūdē bojāgājušajiem tam piešķir vēl papildu dimensiju.
"Kur nav nevienas satikšanās, ir tikai nokavētās un vairs neesošās"
"Tas bija tāds grūts periods ne tikai man. Var feisbukā uzlikt melno lentīti vai aiznest nolikt ziedus, bet gribējās kaut ko vairāk veltīt tiem cilvēkiem. Tad es vienubrīd sapratu, kāpēc gan šo darbu es nevarētu veltīt viņiem. Tā tas arī notika," atceras Jančevskis.
"Ar zvaigžņu kluso gaismu"
"Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
bez skaņas iešu Tavā tālā logā,
bez vārda iešu Tavā mīļā mūžā,
bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi,
Tu mani pašu, mīļā, neredzēsi,
jo esmu es no Tevis tādā tālē,
kur nav nevienas pašas satikšanās,
ir tikai nokavētās un vairs neesošās.
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
jo saules baltā
man jau ir par skaļu."
Mūzika: Jēkabs Jančevskis
Vārdi: Ojārs Vācietis
Izpilda: Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla"
