Kanāda būs vadošā nācija NATO kaujas bataljonā, kas ieradīsies Latvijā, visticamāk, nākamajā gadā. Tādēļ Latvijas delegācijas uzmanība bija fokusēta uz to, kā veidosies Kanādas veidotā kaujas grupa. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis to apsprieda ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Kanādas premjerministru Džastinu Trudo. Pajokojuši par hokeju, Vējonis un Trudo aiz slēgtām durvīm apsprieda nopietnākos jautājumus.
Uz Latvijas Televīzijas jautājumu preses konferencē, kādēļ Kanāda izvēlējās pārraudzīt kaujas grupu, kas tiks nosūtīta uz Latviju, Trudo paskaidroja, ka Kanādas un Latvijas sadarbībai ir senas saknes. Tādēļ Kanāda ir ļoti gandarīta par savu spēku iesaistīšanu ļoti svarīgā aizsardzības un atturēšanas pasākumā, ko NATO uzskata par ļoti būtisku, sacīja Trudo. Latvijā ieradīsies vairāki simti karavīru, kas vadīs grupu un darbosies kopā ar citiem līdzīgi domājošiem, nodrošinot Latvijas teritoriālo integritāti, uzsvēra Kanādas premjers.
Savukārt Kanādas laikraksta “National Post” žurnālists Metjū Fišers pastāstīja, ka Kanāda nelabprāt piekrita iesaistīties misijā. Ne tādēļ, ka runa ir par Latviju, bet tāpēc, ka Trudo grib sevi pasniegt kā pārmaiņu un miera nesēju. Taču diskrētas sarunas ar ASV prezidentu Baraku Obamu un NATO vadību pārliecināja Trudo, ka viņam jāpaziņo par Kanādas iesaistīšanos, un tādā gadījumā labāk darīt to, paužot prieku.
Jau zināms, ka Kanādas vadītajā kaujas grupā piedalīsies arī Polija, Portugāle, un Itālija. Kanādas armijas štāba priekšnieks jau izteicies, ka uz Latviju tiks nosūtīta viena motorizētā vienība un viena štāba vienība, kopumā apmēram 450 karavīru. Vēl 175 personas piedalīsies gaisa patrulēšanā, bet par karakuģi vēl nav izlemts, vai tas dosies uz Baltijas jūru, vai paliks Vidusjūrā.