Rīdziniecei Janīnai uz viņas Raunas ielas adresi kurjers piegādāja sūtījumu. Tajā bija vairākas paciņas ar uztura bagātinātāju, preces apraksti, rēķins par teju 35 eiro, informācija par iespējām saņemto paku sūtīt prom, kā arī brīdinājums par to, kas draud, ja rēķinu nenomaksās. Sūtītāja ir kāda Igaunijā reģistrēta kompānija "DirectMarketing", kam Latvijā norādīta tikai abonenta kastīte. Pensionāre saviem bērniem stāstījusi, ka neko tādu nav pasūtījusi un nesaprot, kādēļ prece viņai piegādāta.
Par pensionārei piegādāto produktu interesējos firmas Klientu apkalpošanas centrā, kura tālrunis norādīts pavadvēstulē. Tur apliecina, ka pensionārei ir zvanīts un prece piedāvāta, iespējams, cilvēks neapzinās, ka to pasūtījis...
Kā liecina interneta meklētāja informācija, firma "DirectMarketing" ar saviem sūtījumiem daļai sabiedrības ir labi zināma. Kādā sūdzību vietnē tai veltīts daudz kritikas.
"Tā ir vistīrākā krāpnieku banda. Viņi uzdarbojas, atrodot pa telefonu vecus cilvēkus, pierunā pasūtīt preci - ne jau tikai vitamīnus, plāksterus, grāmatas, bet arī dažādas monētas par ļoti lielām summām. Šīs monētas tiek liktas vienkāršās vēstulēs, iemestas pastkastītē, pēc tam nāk rēķini ar uzrēķinātām pamatīgām soda naudām, klāt vēstulē draudi, ka tiks nodots parādu piedzinējiem un ka būs jāsedz arī tiesas izdevumi. Ja cilvēks ir vecs un nestaigājošs, uz pastu aiznest atpakaļ tādu vēstuli nevar. Firma bez juridiskās adreses, bez reģistrācijas numura. Ir tikai bankas konti! Kāpēc tik slepeni? Tātad - nav godīgi."
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka šī kompānija speciālistu redzeslokā nonākusi jau pirms vairākiem gadiem. Šogad saņemtas divas sūdzības, bet pērn – septiņas. Savukārt konsultācijas par firmas un tālāko patērētāja rīcību sniegtas vairākiem desmitiem iedzīvotāju.
''Tur ir saskatāmas vairākas patērētāju tiesību problēmas. Saistībā ar "DirectMarketing" - viņiem tāds stils, cilvēkam tiek piezvanīts, viņš atbild - pasaka savu adresi, vārdu un uzvārdu, sola kaut kādu bezmaksas piesūtīšanu un tad cilvēks bieži vien pat nesaprot, ka tādā veidā tiek noslēgts līgums. Bet jebkurā gadījumā - ja cilvēkam tiek kaut kas atsūtīts, ko viņš nav pasūtījis, tad tas nav likumīgi un nevajadzētu par to maksāt. Šeit svarīgākais patērētājam - ļoti pievērst uzmanību; ja zvana un piedāvā kādus produktus, varbūt bezmaksas... varbūt pamēģināt... Nu, tiešām divreiz, trīsreiz apsvērt un izdomāt, vai to vēlas,'' saka centra pārstāve Sanita Gertmane.
Otrkārt, ja prece piegādāta, bet klients to nevēlas, atbilstoši sūtītāja instrukcijai un normatīviem no tās var atteikties, turklāt par negribētu lietu arī nebūtu jāsedz pasta izdevumi.
Jāielāgo, ka atteikums jānoformē rakstiski, jo bijuši gadījumi, kad klients it kā atsakās no sūtījumiem pa tālruni, bet tirgotājs uzbāzīgi turpina tos piegādāt.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā arī norāda, ka pret konkrēto komersantu pārkāpuma lieta nav sākta. Tiesībsargu rīcību apgrūtinot arī fakts, ka visi tādi tirgotāji ir reģistrēti ārvalstīs.
