Valsts kontrole: Ķekavas pašvaldībā ir absolūts iekšējās kontroles trūkums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pārbaudot Ķekavas novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu 2012.-2013.gadā, Valsts kontroles (VK) secinājusi, ka pašvaldībā neesot izpratnes par to, kādai jābūt iekšējās kontroles videi. Turklāt atskaišu un dokumentu trūkums liedz pārbaudīt izdevumu atbilstību un pamatotību. Revidenti konstatējuši, ka kopumā 51 tūkstotis latu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izlietoti nelikumīgi un pastāv risks, ka vēl viens miljons latu izlietoti nelietderīgi.

VK norāda, ka Ķekavas pašvaldība neesot nodrošinājusi labas pārvaldības principiem atbilstīgu pašas izveidoto institūciju - aģentūru un kapitālsabiedrību - pārvaldību. Ar tām nav noslēgti līgumi, kuros būtu noteikti veicamie uzdevumi un izpildes novērtēšanas kritēriji. Cenām, par kādām pašvaldība iegādājas pakalpojumus no šīm kapitālsabiedrībām, nav ekonomiska pamatojuma.

Pretēji aizliegumam slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos, ir noslēgti līgumi ar juridisko ārpakalpojumu sniedzējiem par 40 tūkstošiem latu. Par šo pārkāpumu VK ir informējusi Ģenerālprokuratūru.

Tāpat pašvaldība dāsni apmaksājusi komandējumu izdevumus – 111 tūkstošus latu. Rīkojumos un atskaitēs gan nav atrodams, kādu mērķu sasniegšanai un kādu uzdevumu īstenošanai amatpersonas un darbinieki devušies komandējumos.

Piemēram, dalībai sporta festivālā uz Niluferu, Turcijā ir nosūtīta Pašvaldības Sabiedrisko attiecību un konsultatīvās atbalsta daļas vadītāja, Pašvaldības policijas priekšnieks un divi pašvaldības domes deputāti.

Atskaitē norādīts, ka notikusi tikšanās ar Niluferas pašvaldības un struktūrvienību vadītājiem un pārrunāti sadarbības jautājumi, taču nav izklāstīti jautājumi, kas pārrunāti un kā tas izmantojams pašvaldības darbā.

Kontroles trūkums esot spilgti izpaudies arī pašvaldības transportlīdzekļu izmantošanas uzraudzībā. Ceļazīmēs nav norādīti braucienu mērķi, darbiniekiem bez pamatojuma ļauts izmantot transportu braucieniem uz dzīvesvietām, degvielas patēriņa limiti nav noteikti vai nav noteikti pamatoti. Tādējādi nav nodrošināta kontrole pār izdevumiem 680 tūkstošu latu apmērā.

Revidenti nav pārliecināti arī par reprezentācijas izdevumu un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu likumību un lietderību. Izdevumiem par 58 tūkstošiem latu nav atbilstīgu dokumentu, kas apliecinātu šo izdevumu saistību ar pārvaldes uzdevumu īstenošanu. Izlases veidā pārbaudot izdevumus Centrālajā administrācijā un sešās pašvaldības iestādēs, konstatēts, ka

divu gadu laikā apēsti pārtikas produkti par gandrīz 27 tūkstošiem, pirkti ziedi par gandrīz desmit tūkstošiem, iegādāti reprezentācijas materiāli par aptuveni 2,5 tūkstošiem, kā arī saņemti ēdināšanas pakalpojumi par aptuveni 15 tūkstošiem latu.

87 tūkstošus latu Ķekavas pašvaldība ir izlietojusi novada nevalstisko organizāciju atbalstam. „Šo lēmumu pieņemšana nav bijusi caurskatāma un pamatota, tādēļ nav pārliecības, ka novirzītie līdzekļi tiešām kalpojuši visas sabiedrības, nevis atsevišķu personu interesēs, piemēram, biedrībai „Ūdenssporta klubs Kambīze” piešķirts līdzfinansējums 1500 latu, par ko nopirkts laivas motors,” norādīts VK paziņojumā medijiem.

Revidenti ir konstatējuši, ka kopumā 51 tūkstotis latu no budžeta līdzekļiem ir izlietoti nelikumīgi un pastāv risks, ka vēl viens miljons latu izlietoti nelietderīgi.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole Ķekavas novada pašvaldībai ir sniegusi 13 ieteikumus.

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks (Vidzemes partija) stāsta, ka pašvaldība VK atzinumu neplāno apstrīdēt, un sola pildīt ieteikumu ieviešanas plānu: „Ļoti labi, ka Valsts kontrole ir izvērtējusi šo situāciju. Pašvaldībai tādu iekšējo audita resursu uz šo brīdi nav, kas varētu tik detalizēti un perfekti izvērtēt šo situāciju. Esmu tikai priecīgs, ka Valsts kontrole veikusi šo darbu un mums ir iespēja sakārtot šo darbu.”

„Šīs kapitālsabiedrības ir jau daudzus gadus Ķekavā, un šobrīd mēs apmēram par pusi esam pieņēmuši lēmumu, ka izstājamies no tām. Kapitālsabiedrības bija sadibinātas ne tikai iepriekšējā sasaukumā, bet daudz agrāk. Tā problēma ir gadus desmit. Vienkārši tā netika līdz šim aktualizēta, saasināta,” skaidro Variks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti