Beļģija šobrīd nevar parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, tā pēc sarunām ar visu valsts reģionu pārstāvjiem bija spiests secināt Beļģijas premjers Šarls Mišels. Valonijas reģiona vadība joprojām prasa papildu garantijas ārvalstu investoru aizsardzības jomā.
Visi līdzšinējie mēģinājumi vienoties ar Valoniju un pārējiem franciski runājošajiem Beļģijas reģioniem par ES - Kanādas līgumu nav nesuši nekādus panākumus.
Vēl nedēļas nogalē pēc tikšanās ar Kanādas tirdzniecības ministri Kristiju Frīlandu un Valonijas premjeru Polu Maņjetu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, kurš tāpat kā Maņjets pārstāv sociālistu partiju, bija cerīgs par to, ka visas domstarpības būs iespējams savlaicīgi atrisināt.
Tomēr pirmdienas pēcpusdienā Beļģijas premjers Šarls Mišels bija spiests atzīt, ka Valonijas un citu franciski runājošo reģionu iebildumu dēļ Beļģija šobrīd nevar parakstīt līgumu ar Kanādu.
“Kanādai, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei tagad ir jāizlemj, kas notiks tālāk un kā tas ietekmēs ceturtdien paredzētā Kanādas un Eiropas Savienības samita norisi,” atzina Mišels.
Beļģijas varasiestādēm līdz pirmdienas pēcpusdienai bija jādod atbilde Eiropas Savienības iestādēm par to, vai viņi var parakstīt vienošanos ar Kanādu. Citādi Kanādas premjers Džastins Trudo atcels savu dalību ceturtdien paredzētajā samitā.
Daudzi Beļģijā šo termiņu ir uztvēruši kā ultimātu. Iznākot no federālā premjera biroja, to pasvītroja arī Valonijas valdības vadītājs Maņjets.
“Kad tiek uzstādīts ultimāts, nekāda demokrātiska diskusija nav iespējama. Šādos apstākļos ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram pateikt “jā”,” uzsvēra Maņjets.
Maņjets piebilda, ka viņš nav pret vienošanos ar Kanādu kā tādu. Tomēr Valonijas valdība joprojām vēlas papildu garantijas tam, ka starptautiskās korporācijas nevarēs vērsties īpašajās ārvalstu investoru aizsardzības tiesās, apstrīdot Eiropas valstu pieņemtos likumus.
Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Shins no savas puses noraidīja, ka Beļģijai būtu izvirzīts jebkāds ultimāts un mudināja visus apbruņoties ar pacietību.
“Es gribētu paskaidrot, ka Eiropas Komisija neuzstāda nevienam ultimātus vai termiņus. Tas nav nedz mūsu darbības stils, nedz arī [EK vadītāja] Žana Kloda Junkera darbības stils,” sacīja Shins.
Kanādas tirdzniecības ministre brīvdienās ir norādījusi, ka viņi būs gatavi parakstīt šo līgumu arī vēlāk, kad eiropieši spēs atrisināt atlikušās domstarpības. Valonijas premjera padomnieks ir izteicies, ka tas varētu notikt jau decembrī, ja reģions saņems visas tam nepieciešamās garantijas.
Pārējās 27 bloka dalībvalstis atbalsta līguma parakstīšanu. Tagad Komisija paziņojusi, ka ir vajadzīga pacietība un samitu ar Kanādu varēs rīkot tad, kad Valonija būs devusi piekrišanu.
CETA tiek kritizēts par pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraudējumu vides un patērētāju aizsardzības standartiem.
Vai Latvijai izdevīga CETA?
CETA jeb Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību ir vērienīgākā vienošanās, kādas noslēgšanai Eiropas Savienība līdz šim pietuvojusies soļa attālumā.
Plānots, ka tirgus atvēršana radīs papildu darba vietas, atcels vai samazinās muitas nodokļus. Tāpat tiek cerēts, ka Eiropas Savienības uzņēmumi varēs piedalīties konkursos par preču un pakalpojumu piegādi ne tikai federālā līmenī, bet arī Kanādas provincēs un pašvaldībās.
“Tā ir iespēja mums vieglāk ar mazākām barjerām iekļūt Kanādas tirgū un tas ir jāizmanto,” uzskata Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Protams, Kanāda ģeogrāfiski ir ļoti patālu, līdz ar to būs limitēts to produktu apjoms, ko mēs spēsim eksportēt, bet tajā pašā laikā ir ļoti daudzas industrijas, kur es domāju, nekādu problēmu nebūs,” paredz Endziņš.
Eiropas Savienības standartus pārtikas nekaitīgumam, produktu drošībai un patērētāju aizsardzībai nav paredzēts mainīt. Visam importam no Kanādas bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst noteikumiem un regulējumam, ko piemēro Eiropas Savienības ražojumiem.
Taču Valonijas bažas līguma ieviešanu pagaidām apturēja.
“Tas, liecina, ko šobrīd ES ir iestājies tāda diezgan sarežģīta situācija, viena situācija ar “Brexit”, otra ir nespēja panākt šo līgumu un ES ekonomiskās telpas paplašināšanu. Tāpēc es ceru, ka ES līderiem izdosies atgriezties pie šī jautājuma un panākt, lai šo līgumu noslēdz,” pauž ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens (“Vienotība”).
“Jāsaka, ka es neredzu nevienu problēmu Latvijā vai ES, kur šis līgums varētu apdraudēt mūsu pozīcijas,” piebilda ministrs.
Latvijas ārlietu ministrs CETA līgumu jau parakstījis, lai gan Latvijā par to publiski diskutēts gandrīz nav nemaz. Kopš 12.Saeimas pilnvaru apstiprināšanas laika, CETA ne reizi nav ticis apspriests Saeimā.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Pašlaik no Latvijas kopējā eksporta uz Kanādu tiek sūtīts mazāk par vienu procentu preču un pakalpojumu. Galvenās eksportpreces ir pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas un transportlīdzekļi.
