Valodas centra direktors Māris Baltiņš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atkārtoti skaidroja, ka latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids, tā nav svešvaloda, bet Valsts valodas likums paredz – informācijai literārajā valsts valodā jāierāda galvenā vieta, un tāpēc ielu nosaukumu plāksnītēs latgaliskajam un latviskajam uzrakstam burtu lielumam jābūt vienādam.
Nosaukums latgaliešu valodā no adresācijas noteikumu viedokļa tiek uzskatīts par paralēlo nosaukumu, skaidroja Baltiņš. Viņš uzsvēra, ka prasība pēc vienāda lieluma uzrakstiem latgaliski un latviski nav augstmanīgi pārmetumi; dialekti un paralēlie nosaukumi var eksistēt jebkur, tikai jāievēro likuma noteikumi.
Arī valodniece profesore Janīna Kursīte atzina, ka “karsavieši ir malači”, izceļot savas tradīcijas. Taču arī viņasprāt, izveidojot ielu nosaukumu plāksnītes, kurās gan latviskais, gan latgaliskais nosaukums ir vienāda lielumā, nemazinās latgaliešu valodas nozīmi.
“Esam viena latviešu tauta, un dažādība mūs bagātina,” sacīja valodniece, pieļaujot gan, ka Kārsavas strīds ar VVC varbūt liecina, ka jāpārskata likumiski, kādā veidā šādas vietu nosaukumu norādes liekamas.
Jau ziņots par Kārsavas novada pašvaldības strīdu ar Valsts valodas centru par ielu norādēm latgaliski un latviski. Valodas centrs uzskata, ka latviešu valodas nosaukumiem norādēs jābūt ar lielākiem burtiem nekā latgaliski, bet dome nepiekrīt un sola arī turpmāk ielu norādes likt latgaliski.
