Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka tā ir laba iespēja iedziļināties konkrētā reģiona svarīgākajās problēmās un aktualitātēs. Viens no jautājumiem bija par Liepājas militārās bāzes izveidi Karostā un tās stratēģisko nozīmi Austrumeiropā. Tāpat daudz runāts par Liepājas cietuma būvniecību, transporta un tranzīta attīstību un citiem jautājumiem.
Jauna militārā bāze pilsētā
Šobrīd Liepājā dislocētas vairākas Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības, piemēram Jūras spēku flotile un Zemessardzes štābs. Jauno NATO militāro bāzi iecerēts veidot Karostā un tās apkārtējā teritorijā, kur jau šobrīd atrodas Jūras spēku mācību centrs. Jaunajā bāzes teritorijā atrastos gan kājnieku, gan jūras spēku vienības. Jāatzīmē, ka līdzīga militārā bāze šajā rajonā atradās arī padomju laikos.
''Pašlaik mūsu attīstības plānos nav papildu kuģu iegāde, kuģu ziņā mums ir vislielākā flote starp Baltijas valstīm. Attiecībā uz NATO kuģiem, nu jebkurš NATO kuģis varēs izmantot NATO infrastruktūru, kas ir arī mūsu infrastruktūra," teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Liepājas militāro bāzi plānots attīstīt 5-10 gadu laikā, izveidojot štāba ēku, kazarmas.
Tāpat tiks būvēta bruņojuma noliktava, degvielas uzpildes stacija, piestātnes un cita infrastruktūra.
Aizsardzības ministrijas mērķis ir šajā laika posmā apvienot visu Liepājā esošo militāro struktūru vienā vietā. Liepājas iedzīvotājiem par šāda veida NATO bāzes esamību pilsētā domas dalās.
Akcentē iekšzemes pārvadājumus
Lai arī Liepājas militārās bāzes veidošana ir aktuālo jautājumu sarakstā arī šīs dienas valdības izbraukuma sēdē, tomēr daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta ekonomikas attīstības jautājumiem, kas skar dažādas nozares.
Darāmo darbu sarakstā, kas veicami kopā ar valdību, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks min iekšzemes pārvadājumus.
"Man vēl šodien bija diskusija ar šobrīd lielāko Liepājas uzņēmumu UPB holdings, kuri ražo ne tikai Liepājā, bet arī Daugavpilī, kā veiksmīgāk atrisināt iekšzemes pārdāvājumus un kā panākt līdzvērtīgus tarifus, lai no Daugavpils saliekamās betona mājas nebūtu jāved pa autoceļiem, tos noslogojot un bojājot, bet kā to atrisināt un vest pa dzelzceļu," sacīja Sesks.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) valdības izbraukuma sēdes laikā sniedza informatīvo ziņojumu par transporta un tranzīta attīstību, akcentējot virkni Liepājā un tās virzienā padarīto darbu – uzlabojumus uz Rīgas-Liepājas šosejas, no Nīcas -Lietuvas robežas virzienā, kur darbi vēl turpināsies, Liepājā īstenoto dzelzceļa stacijas modernizācijas projektu un citus. Latvijā jāstrādā, lai var nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus konkurencei visām Latvijas ostām.
"Tas vairāk saistīts ar dzelzceļa tarifiem - vai nu tā ir elektrifikācija, kas varētu atslogot vienu daļu tieši pašiem uzņēmējiem. Ja mēs skatāmies uz Liepājas pusi, tad mēs šobrīd domājam par zaļo koridoru, kur, piemēram, ir lokomotīves ar ūdeņradi, kas dotu iespēju vest kravas lētāk," teica ministrs.
Liepājas lidosta runā ar "airBaltic"
Valdības sēdē Augulis uzsvēra, ka Liepājas osta, kur dominē beramkravas, atšķirībā no citām ostām, ir mazāk atkarīga no energo kravām. Līdz ar to šobrīd Liepājas ostā ir bijis vērojams kravu pieaugums.
Tikko jaunajām Eiropas prasībām pēc rekonstrukcijas sertificēta Liepājas lidosta, kas bija sarežģīts un kopīgs darba rezultāts.
"Liepājas lidosta runā ar "air Baltic", lai piesaistītu aviokompānijas lidojumus, kas varētu būt kā testa lidojumi jau nākamā gada pavasarī.
Tūlīt aviokompānijai "airBaltic" būs arī jaunā "CS 300" lidmašīna, kas varētu veikt testa lidojumu no Rīgas un Liepāju jau decembra sākumā," teica Augulis.
Valdības pārstāvji trešdien tikās arī Liepājas uzņēmējiem, šo sarunu laikā tika aktualizēts metalurģijas nozares jautājums un elektrības cenas.
Šajā sarunā pārrunāts, kādā veidā efektivizēt sadarbību ar uzņēmumu "Sadales tīkli", tostarp arī attiecībā uz pieslēgumu jaudām. "Es domāju, ka šeit situācija iet labā virzienā," sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Lai arī "KVV Liepājas metalurgs" problēmas nebija šīs valdības dienas kārtībā, jo netiek izslēgta iespēja par iespējamiem tiesvedības draudiem, tas joprojām būs viens no risināmajiem uzdevumiem nākotnē.
Trešā valdības sēde Liepājā
Sēdē tika apspriesta arī Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstība, kā arī citas aktualitātes, kas skar pārējos reģionus, piemēram, Daugavpils universitātes Satversmes grozījumi un Āfrikas cūku mēra apkarošana.
Šāda veida Ministru kabineta sēdes Liepājā ir notikušas tikai divas reizes. Pirmā no tām bija 1919. gadā, kad Latvijas pagaidu valdība meklēja patvērumu tieši Liepājā.
Šo vēsturisko faktu pirms gaidāmajiem valsts svētkiem akcentēja arī Liepājas mērs Sesks.
"Kad Rīgā nebija droši, valdības vadītājs [Kārlis] Ulmanis strādāja Liepājā. Tepat netālu no koncertzāles vēl ir saglabājusies ēka, un arī kuģis "Saratov" šeit stāvēja. Tad nākošā sēde bija laikā, kad padomju armija jau bija izgājusi un tika risināti dažādi militāro teritoriju pārstrukturēšanas jautājumi,'' sacīja Liepājas mērs.
