Gan jomas profesionāļi, gan dokumenta veidotāji atzīst – šis ir tikai sākums daudzām vēl smagākām diskusijām, jo tagad pamatnostādnēs paustajam jāpiešķir likuma spēks.
Lai gan tiek uzsvērts, ka jaunie dokumenti veicinās mediju daudzveidību un stiprinās sabiedriskos medijus, pašlaik neatrisināti ir divi būtiski jautājumi – kur tam ņems nepieciešamo naudu, kā arī - vai un kā tiks ierobežota pašvaldību izdevējdarbība.
Skaidrojot divus gadus tapušos mediju politikas pamatnostādņu dokumentus, kultūras ministre Dace Melbārde no Nacionālās apvienības kā mērķi vairs neminēja iepriekš teju visskaļāk deklarēto, ka politikas vadlīnijās paredzēs arī sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
Šo dokumentu mērķis ir radīt Latvijas medijiem labvēlīgāku mediju attīstības vidi, nodrošināt kvalitatīvu nacionālo saturu medijos, pilnveidojot profesionālās izglītības iespējas, paaugstinot mediju kvalitāti un atbildību un aktualizējot mediju pratības jautājumus, norādīja Melbārde.
Dokumenti aptver arī informācijas telpas drošības jautājumus, pauda Melbārde.
Līdz 2019. gadam dokumentā iekļauto uzdevumu izpildei nepieciešami vairāk nekā četri miljoni eiro, taču valdības sēdē par naudas avotiem vēl nerunāja. “Pie tā mēs atgriezīsimies, strādājot pie valsts budžeta,” norādīja ministre.
Līdz ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus politiķi vairs nerunā arī par pašvaldību patvaļas ierobežošanu, tām drukājot oficiālos informatīvos izdevumus. Latvijas Žurnālistu asociācijas asu kritiku izpelnījās pēkšņās Zaļo un Zemnieku savienības politiķu iebildes pret mediju politikas dokumentu.
Organizācija vērtēja, ka tādējādi «zaļzemnieki» klaji demonstrē centienus mediju politikā panākt lielāku pašvaldību izdevumu ietekmi, iepriekš skaidroja Žurnālistu asociācijas valdes locekle un laikraksta «Kurzemnieks» galvenā redaktore Daiga Bitiniece.
“Nav pateikts, ka reklāmu nedrīkst publicēt pašvaldību izdevumi, un tā tomēr, manuprāt, ir ļoti liela netaisnība pret neatkarīgajiem reģionālajiem preses izdevumiem,” saka Daiga Bitiniece.
“Es saprotu, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un šie izdevumi, kur var ievietot pozitīvu un labu reklāmu, informāciju utt., bet tomēr ir jāskatās uz priekšu, jo tomēr arī neatkarīgie mediji ir tie, kas savus nodokļu maksājumu nes pašvaldībai, kas pēc tam atļaujas finansēt savu vienīgo, pozitīvo, labo izdevumu, tas nav normāli,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Kultūras ministre Melbārde uzsver, ka «zaļzemnieku» un to pārstāvēto pašvaldību, it īpaši Ventspils, viedoklis ietverts atsevišķā sadaļā un kopējo politikas virzību neietekmēs.
ZZS un pašvaldības iepriekš pauda neapmierinātību ar ieceri aizliegt komercreklāmas pašvaldības izdevumos, jo neesot skaidrs, kas ir komercreklāma, un par tādu varētu uzskatīt arī paziņojumus par pašvaldības kultūras notikumiem. Melbārde valdības sēdē pauda, ka vēl būs jāprecizē normatīvais regulējums, lai noteiktu skaidrāk, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums, kas ir neatkarīgais medijs un kādas reklāmas ir pieļaujamas.
Kultūras ministre atzīst – kompromisu attiecībā uz pašvaldību izdevumiem dokumentā ierakstīt neizdevās. Starp oponentiem bija arī koalīcijas partneri no Zaļo un zemnieku savienības.
“Pamatnostādnēs mēs skaidri parādījām to, ka jautājumā par komercreklāmu lietošanu pašvaldību sabiedriskajās attiecībās ir ļoti krasi atšķirīgi viedokļi, pamatnostādnu izstrādes laikā mēs nevarējām nonākt pie kopsaucēja un tuvināt šos ļoti atšķirīgos viedokļus un tas ir jāturpina Saeimas ietvarā,” atzina kultūras ministre.
Viņa domā, ka “tas būt ļoti grūti”.
Līdz ar mediju politikas pamatnostādņu pieņemšanu turpmāk grozāma virkne normatīvo aktu. Jau pašlaik paredzams, ka skaļākās diskusijas gaidāmas par Pašvaldību likumā veicamajām izmaiņām un ierobežojumiem saistībā tieši ar vietējiem domju oficiālajiem izdevumiem, kas pašlaik kropļo mediju tirgu.
