“Faktiski vienīgie izmeklējumi, ko mēs šobrīd varam sniegt, tie ir rentgena izmeklējumi, vēl parastā rentgenogrāfija un varbūt atsevišķās jomās ultrasonogrāfijas izmeklējumi,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Diagnosticējošās radioloģijas centra direktore Māra Etermane. Uz vairākiem radioloģijas un citiem izmeklējumiem, kam valsts pārdalījusi naudu, šogad pierakstīties vairs nav iespējams, jo beigušās tā saucamās kvotas. Līdz pieraksta atvēršanai nākamajam gadam vēl trīs mēneši. Ja nepieciešams izmeklējums, tad jāmaksā.
Līdzīga situācija arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, informē slimnīcas valdes locekle Anda Čakša. Viņa uzskata, ka kvotas vajadzētu pārdalīt tikai valsts slimnīcām, ne arī privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem: “Es uzskatu, ka vairāk šai kvotai būtu jāpārbīdās uz valsts slimnīcu pusi, valsts pakalpojumam tieši. Ja ir pacientu plūsma un pacienti meklē pakalpojumu kādā konkrētā vietā, tad naudas plūsmai būtu jābūt lielākai tur, kur viņi vēršas pēc pakalpojuma.”
Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, skaidro, ka problēma meklējama nepietiekamajā finansējuma veselības aprūpei. Čakšas teiktajam, ka problēmu varētu risināt, vairāk valsts apmaksātos izmeklējumus piešķirot valsts slimnīcām, NVD vadītāja Daina Mūrniece–Umbraško nepiekrīt.
NVD vadītāja šaubās, vai pacientiem būšot izdevīgi saņemt pakalpojumu vien Austrumu vai Stradiņa slimnīcā. Tā vietā dienests plānojot pārskatīt to, kā valsts apmaksātie izmeklējumi tiek sadalīti.
“Var samazināt kaut kādu izmeklējumu apjomu, teiksim, tad citiem paliek vairāk, var ierobežot. Tādas administratīvās metodes ir iespējamas un droši vien, ka nākošgad mēs veiksim, bet arī šīs metodes to finansējumu nedos tādā apjomā, kāds tas ir vajadzīgs. Pateiksim, ka kādu konkrētu izmeklējumu iedzīvotājs gadā var saņemt divas reizes. Tādas iespējas ir. Tādus priekšlikumus dienests arī gatavo,” stāsta Mūrniece–Umbraško.
Naudas pārdale par labu kādām konkrētām pacientu grupām, neatrisināšot veselības aprūpes pieejamības problēmas, uzskata Pacientu ombuda padomes locekle Gunita Berķe. "Pacientu skaitam pieaugot, faktiski būtu vajadzīgs arī lielāks finansējums, bet tas finansējums jau nepieaug. Tiek katru gadu viena un tā pati summa tā kā tāds lupatu deķis staipīts no vienas puses uz otru pusi un kuras pacientu grupas ir aktīvākas un niknākas, tās jau kaut ko dabū. Kuras pacientu grupas nav tik organizētas, teiksim tā, tās jau nedabū, un katrs kaut kā izdzīvo," norāda ombuda pārstāve.
Gunita Berķe arī piebilst, ka ikgadējās diskusijās, kas skar kvotu priekšlaicīgu beigšanos, pacients esot pēdējais, par ko runā atbildīgie ierēdņi un politiķi: "Man liekas, ka pacients vispār tiek pieminēts pēdējā brīdī, kad visi saprot, ka laikam nav vairs pieklājīgi runāt tikai par naudu. Pacients patiesībā ir neapskaužamā situācijā, jo katram jau tā dzīvība un veselība galu galā ir viena."
Pacientiem gan esot iespēja lūkoties slimnīcu mājas lapās vai zvanīt uz to informatīvajiem tālruņiem un skaidrot, vai no rindas nav izstājies kāds, kura vietā varētu nepieciešamo pakalpojumu saņemt bezmaksas. Par ikgadējo problēmu šonedēļ plāno diskutēt arī Saeimas Sociālo un darba lietu Sabiedrības veselības apakškomisija, kas uz tikšanos aicinājusi arī veselības ministru Gunti Belēviču (Zaļo un Zemnieku savienība).
