Poļu studenti atzīst, ka lielākais izaicinājums un fizisko spēju pārbaudījums bijis pārvarēt Golgātas stāvo nobraucienu.
Nākamie poļu militāro vienību instruktori mācās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesora Jura Granta un citu Latvijas mācībspēku vadībā, kā pareizi slēpot, pārvaldīt savu ķermeni un būt veikliem kā distanču, tā kalnu slēpojumos.
„Būtībā viņi pilnveido slēpošanas prasmes. Polijas, tieši Varšavas sporta augstskolā, viņi vairāk uzmanības pievērš slēpošanas prasmēm, lai turpmāk šie speciālisti būtu kalnu slēpošanas instruktori,” stāsta Grants.
Lielākā daļa poļu studentu savu nākotni saista ar darbu militārās struktūrās, tāpēc nodarbībās nākas slēpot arī ar ieroča maketu plecā un īpašu uzmanību pievērst fiziskajai izturībai.
Varšavas Sporta akadēmijas doktors Povels Rožanskis atklāja, ka nodarbībām var brīvi un netraucēti izmantot visu kalnu, „kā arī kopā ar latviešu kolēģiem strādāt pie distanču slēpošanas tehnikas apguves”.
„Strādājam daudz, nereti diena beidzas īsi pirms pusnakts, bet domāju, ka nometnes beigās visi būs apmierināti,” uzskata Rožanskis.
Grūtākais poļu studentiem šķiet Golgāta nobrauciens. Lai arī daudzi no viņiem atzīst, ka uz slēpēm ir tikai dažas dienas, tas neatbrīvo no ieskaites un pasniedzēju norāžu ievērošanas.
Varšavas Sporta akadēmijas students Kamils Voiciks stāsta, ka „lielākās grūtības sagādāja šis kalns - trenējamies vien pāris dienu, tāpēc esam nedaudz nobijušies, jo mums tas šķiet ļoti augsts!”
Taču Latvijas ziemu jaunieši izbauda ne tikai slēpojot. Līdzās jaunu draugu iepazīšanai, poļu studenti mostas agri, bet mundram dienas sākumam izvēlas rīta rosmi sniegā.
Varšavas Sporta akadēmijas students Kaspers Stasiaks savukārt par nometni saka: „Visaizraujošākais ir agri celties. Tad mēs dodamies laukā skriet, ātri nometam drēbes un lecam sniegā. Tas patiešām ir jautri!”
