Tomels Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka pēdējo dienu laikā viņš gaidīja, ka Kangeris pats sapratīs, ka nespēj vadīt komisijas darbu un atkāpsies no amata.
Tomels norādīja, ka līdz šim komisija nodarbojās ar “ziepju operas” sižetu izplatīšanu un pētniecības darbi nenotika, tāpēc arī ministrija rīkojās un rosināja valdībai izslēgt no komisijas tās vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku, kura traucēja komisijas darbu un no kuras nāca “lielākas intrigas”.
Valdība otrdien šo lēmumu atbalstīja, uz ko Kangeris arī reaģēja, paziņojot, ka nespēj strādāt politiski vadītā komisijā, un pieļaujot iespēju pamest komisiju.
Raidījumā “Krustpunktā” Kangeris vien norādīja, ka vēl nav izlēmis, vai atkāpties no amata, un par to izšķirsies vēlāk pēc sarunām ar citiem komisijas pārstāvjiem.
Tomels savukārt noraidīja politisku ietekmēšanu, norādot, ka “daži domā, ka tā ir Kangera komisijas, daži domā, ka Jarinovskas komisija, bet tā ir valdības izveidotā komisija, kuru pārrauga Tieslietu ministrija”.
Tomels norādīja, ka komisijai piešķirti 250 000 eiro, no kuriem 81% paredzēts pētniecībai un 19% administratīvajiem izdevumiem, taču tagad komisijas vadība sāka pieprasīt atalgojumu – 1700 un 1600 eiro mēnesī, lai gan komisijas izveides laikā nebija paredzētas algas komisijas locekļiem, bet tikai samaksa par pētniecisko darbu.
Tomels gan atzina, ka viņš kā komisijas administrators algu saņem, taču uzvēra, ka viņš ir ministrijas amatpersona un katru dienu iet uz darbu.
Kangeris gan skaidroja, ka situācija mainījās un “jautājumi sarežģījās”, tāpēc nepieciešama samaksa.
Savukārt piekrītot Kangera pozīcijai, darbu komisijā pārtrauks arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova. "Tieslietu ministrija arī turpmāk manipulēs ar mums kā zinātniekiem un mūsu pētījumu rezultātiem", tāpēc viņa šādā situācijā neredz jēgu turpināt savu zinātnisko pētniecību TM pakļautībā un arī ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt savu dalību komisijas darbā, ziņo aģentūra LETA.
Kopumā komisijā ir 14 locekļi.
Tikmēr premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka politiķi nejaucās komisijas darbā. Komisijas darbu organizēs Tieslietu ministrija, kuras ierēdņi pasuta zinātniekiem pētījumus, izsludinot konkursus. Savukārt komisija izraudzīsies pētniekus, un izvērtēs pētnieku darbu.
Premjere arī uzsvēra, ka komisija izveidota jau pusgadu, taču darbs aizvien nav sācies, pusgadu ministrija diskutēja ar vienu komisijas locekli par tehniskajiem jautājumiem.
“Jādara gals šīm diskusijām un jāsāk strādāt,” pauda Straujuma.
Jau ziņots, ka Kangeris neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
