Dienas ziņas

Viļānos nodeg kokapstrādes uzņēmuma cehs

Dienas ziņas

Zemnieki meklē iespēju samazināt graudu pašizmaksu

Tiesībsargs: bērnunamiem rūp nauda, nevis bērns

Tiesībsarga birojs: Bērnunamu bērni tiek sūtīti divkārtējā trimdā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Bērnunamu bērni dzīvo kā divkārtējā trimdā, jo vispirms viņi no mājām tiek aizsūtīti tālu prom uz bērnunamu, savukārt pēc tam uz kādu no internātskolām, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Viņa skaidroja, ka tā vietā, lai pašvaldība meklētu bērnam kādu audžuģimeni vai aizbildni, kas dzīvo netālu no dzimtajām mājām, bērns tiek sūtīts uz tālu bērnunamu. „Bērns tiek ievietots bērnunamā, kas atrodas tālu no viņa mājām,” saka Grāvere.

Viņa atzīst, ka pašvaldības šādu soli sper, jo ne katrā pašvaldībā atrodas bērnunams. Turklāt valstij nav naudas, ko dot audžuģimenei vai aizbildnim, kas dzīvotu savām dzimtajām mājām tuvumā.

Arī internātskolas atrodas ne visos pagastos. Tādējādi bērnunami sūta bērnus uz attālām internātskolām. Oficiāli viņi aizvien dzīvo bērnunamos, taču reāli internātskolās, kur ikdienā mācās. Grāvere skaidroja, ka bērnunamu vadītāji uzskata, ka viss ir kārtībā.

Fonda „Glābiet bērnus!” vadītāja Inguna Gulbe pauda, ka Latvijā aizvien nav normāla situācija ar bērnu ievietošanu ģimenēs. Gan viņa, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta – Riekstiņa gan atzina, lai arī ne visi bērnunami ir metami pār vienu kārti, tomēr ir raksturīgi, ka bērniem no bērnunamiem var būt dramatiskas uzvedības problēmas un pat agrīnas depresijas pazīmes. Abas ekspertes gan uzsvēra, ka bērnu skaits bērnunamos mazinās.

Dažu namu direktorus Tiesībsargs sauc par noziedzniekiem, kas bērniem nevis palīdz atgriezties ģimenē, bet ievieto viņus psihiatriskajās klīnikās.  Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija šim vērtējumam nepiekrīt, pārbaudes notiekot regulāri un nekas ārkārtējs neesot atklāts.  

Tiesībsarga biroja pārskats nav pētījums, bet smaga apsūdzība visai Latvijas aprūpes sistēmai, kurā bērns vai jaunietis no  bērnunama tiek sūtīts uz simtiem kilometru tālu internātskolu un beigās – psihiatrisko klīniku. Tie ir vienas ķēdes trīs posmi valsts naudas saņemšanā par vienu un to pašu bērnu.

600 eiro ik mēnesi paliek bērnunamam pat tad, kad bērna tur reāli nav, 300 eiro – internātskolas kabatā.

Kopumā Tiesībsarga birojs atklājis vairākus pārkāpumus bērnu institucionālās aprūpes sistēmā. Pašlaik vidēji bērns bērnunamā pavada divus līdz sešus gadus, bet katrs piektais pat vairāk nekā 10 gadus savas dzīves. Vēl tiesībsargs norāda uz nepilnībām finansēšanas sistēmā, kurā nauda neseko bērnam, bet gan institūcijai.

Pašlaik liela daļa bērnunamu bērnu patiesībā dzīvo internātskolās un liela daļa par agresīvu uzvedību tiek ievietota psihiatriskajās slimnīcās. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija kā kontroles institūcija norāda, ka bērnu sūtīšana uz internātskolām un psihiatriskajām slimnīcām ir smaga problēma.

Tiesībsarga birojs: Bērnunamu bērni tiek sūtīti divkārtējā trimdā
00:00 / 04:31
Lejuplādēt

Pievēršoties ārpus ģimenes aprūpei, tiesībsargs izdalījis trīs būtiskas problēmas. Pirmkārt, bērni bērnunamos pavada pārāk ilgu laiku, un atbildīgās institūcijas nerisinot jautājumu par bērnu iekļaušanu audžuģimenēs vai nodošanu aizbildnībā. „No likuma izriet bāriņtiesas pienākums rast iespēju bērnam nodrošināt aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja atgriešanās viņa bioloģiskajā ģimenē nav iespējama. Kā liecina prakse, bērnunamā visvairāk bērnu ir pavadījuši laiku no diviem līdz sešiem gadiem. 12% bērnu iestādē ir dzīvojuši pat ilgāk par desmit gadiem. Šie dati par ilgstošo atrašanos bērnunamā nozīmē, ka netiek pārskatīts šis jautājums ne par atgriešanos ģimenē, ne par citu ārpus ģimenes aprūpes veidu - aizbildnību vai ievietošanu audžuģimenē,” Latvijas Radio skaidro Grāvere.

Piemēram, Rīgā pašlaik ir 63 audžuģimenes, kas nav daudz - stāsta Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Bāriņtiesa ik gadu apmeklē bērnunamus un cenšas meklēt šiem bērniem mājas, bet, viņaprāt, ir jājautā sabiedrībai „kāpēc?” - tā Krasnogolovs. „Rīgas bāriņtiesa reizi gadā, saskaņā ar likumu, un visas bāriņtiesas tieši tāpat reizi gadā brauc uz bērnunamu un skatās to konkrēto lietu. Tai skaitā noskaidro bērna viedokli. Cita runa ir par to, vai mums ir viņus kur likt? Nē, mums nav neaudžu ģimenes, ne aizbildņi. Tas ir jautājums sabiedrībai, pilnīgi noteikti,” saka Krasnogolovs.

Gandrīz 2000 bērniem bērnunams ir vienīgā iespēja. Taču tiesībsargs secinājis, ka liela daļa bērnunamos reģistrēto bērnu dzīvo internātskolās, kas ir pat 300 un vairāk kilometru attālumā no tā saucamajām mājām. Par cilvēktiesību pārkāpumu to sauc arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere.

„Gribu teikt, ka šis lielais internātskolu skaits un vēl lielākais bērnu skaits internātskolās, protams, var tikt vērtēts kā zināms bērnu tiesību pārkāpums. Un, ņemot vērā šos ļoti lielos attālumus, bērni jau nevar arī nedēļas nogalē atbraukt uz māju. Nereti ir situācijas, kad bērni tikai skolas brīvlaikā var nonākt savos bērnunamos,” saka Millere.

Piemēram, Tukuma novada Irlavas bērnunamā gandrīz puse bērnu mācās internātskolā. Sazvanīta bērnunama direktore Santa Auziņa stāsta, ka teju pusei bērnu esot garīgās attīstības traucējumi un alternatīvas neesot. „Mums no 52 bērniem 24 bērni ir ar vieglu vai vidēju atpalicību un šie bērni mācās Tukuma novada speciālajā skolā, kas ir vistuvākā mūsu dzīvesvietai. Viņi pirmdien uz šo skolu aizbrauc un piektdien tiek atvesti. Mums pašiem ir pagastā vidusskola, nu diemžēl to viņi nevar apmeklēt. Mēs neesam vainīgi, ka iestādēs ir slimi bērni un nevienai audžuģimenei nevajadzīgi bērni,” norāda Auziņa.

Savukārt Tiesībsarga biroja pētījums vēsta, ka liela daļa pusaudžu agresīvas uzvedības, pašnāvības mēģinājumu un zagšanas vai melošanas dēļ ievietoti psihiatriskajās slimnīcās, kas sagrauj to tālāko dzīvi un pārkāpj cilvēktiesības. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija atzīst, ka aizdomas par nepamatotu bērnu ievietošanu psihiskajās klīnikās bijušas, par to pirms dažiem gadiem informēta Veselības inspekcija. Tā pārkāpumus nekonstatēja. „Ārsti nesecina psihisku saslimšanu, bet norādi uz ļoti dziļām, ielaistām, sociāli pedagoģiskām problēmām. Tam ir jāpiekrīt, ka kopumā ir tendence pieaugt bērniem–pusaudžiem ļoti smagām uzvedības problēmām, kas raksturojamas ar ļoti smagām agresijas lēkmēm,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Millere

Tiesībsargs kritizē arī finansēšanas kārtību, kas paredz, ka nauda seko nevis bērnam, bet gan institūcijai. Pašvaldības naudu virza bērnunamiem neatkarīgi no tā, vai bērns tur patiešām dzīvo vai ilgstošu laiku atrodas internātskolā, varbūt arī psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Ar ziņojumu par pārkāpumiem finansēšanas sistēmā tiesībsargs vērsīsies Valsts kontrolē, bet par pārējām nepilnībām informēs ģenerālprokuroru, Valsts prezidentu un valdību.

Uzmanību bērniem bērnunamos ceturtdien pievērsa tiesībsargs Juris Jansons, sakot, ka tur esošo bērnu nākotnes perspektīva ir bezcerīga un traģiska.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti