Žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele tiesas lēmumu par izdevniecības aktīvu apķīlāšanu vērtē kā uzbrukumu vārda brīvībai. Savukārt Sprūds saka, ka tas bija nepieciešams, jo izdevniecībai esot lieli parādi.
Tiesas lēmums apķīlāt izdevniecības „Cits medijs” aktīvus nepilnu 23 tūkstošu eiro apmērā tajā strādājošajiem žurnālistiem ir bijis nepatīkams pārsteigums. Lai gan prasība tiesā pret kādu izdevumu vai žurnālistu par goda un cieņas aizskārumu nav nekāds jaunums, parasti līdz lietas izspriešanai medija īpašums netiek apķīlāts, saka izdevniecības „Cits medijs” padomes priekšsēdētājs Pauls Raudseps.
Raudseps sarunā ar Latvijas Radio piebilst, ka aktīvu apķīlāšana uz nenoteiktu laiku var būtiski ierobežot žurnāla turpmāko darbību, it sevišķi pētnieciskās žurnālistikas jomā.
„Man liekas, ka tas mums parāda, ka maksātnespējas administratoru galvenais talants ir „tiesiski” čakarēt citus. Bet pēc būtības mēs šo lietu atrisināt nevaram. Mēs pusotru gadu gaidām tiesas uzsākšanu par godu un cieņu. Bet šo lēmumu par iesaldēšanu pāris mēnešu laikā jau trīs reizes ir skatījuši,” norāda Raudseps.
Raudseps arī uzsver, ka žurnāls „Ir” pilnībā noraida maksātnespējas administratora Sprūda prasību.
Maksātnespējas administrators Sprūds cenšas šādā veidā apklusināt žurnālu „Ir”, kas vairākkārt ir rakstījis par nekārtībām maksātnespējas administratoru procesā, vēršoties ar pilnīgi nepamatotu prasību tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Labi, tas ir pieņemts. Tā bieži vien notiek,” žurnāla pozīciju skaidro Raudseps.
„Bet, kad šis lēmums, kas netiek skatīts pēc būtības, pārtop par aktīvu iejaukšanos izdevējdarbībā, atkal nepamatoti iesaldējot mūsu līdzekļus, neskatoties uz to, ka nav pat uzsākta lieta par godu un cieņu. Tas parāda, ka maksātnespējas administratoru galvenais talants pēc būtības ir „tiesiski citus čakarēt”. Mēs pusotru gadu gaidām tiesas procesu par godu un cieņu, bet šo lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu pēdējo pāris mēnešu laikā ir trīs reizes skatījuši,” norāda Raudseps.
Strīda pamatā ir vairāki raksti par maksātnespējas administratoru, tostarp Māra Sprūda, darbu, kas tika publicēti žurnālā „Ir” 2012. gadā. Sprūds uzskata, ka viņa gods un cieņa šajos rakstos ir aizskarti. Tādēļ viņš ir vērsies tiesā pret žurnāla galveno redaktoru Nelliju Ločmeli, rakstu autori Indru Spranci un izdevniecību, prasot kompensāciju.
Sprūds e-pasta vēstulē Latvijas Radio norāda, ka viņa profesionālajā darbībā nav tikuši konstatēti nekādi pārkāpumi. Savukārt izdevniecības mantas apķīlāšana bija nepieciešama, jo uzņēmumam ir parādi, kas arvien pieaugot. Jau tagad parādi ir lielāki, nekā uzņēmumam piederošā manta.
Administrators arī noraida žurnāla „Ir” apgalvojumus, ka viņš novilcina lietas izskatīšanu.
Savukārt žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele tiesas lēmumu par izdevniecības aktīvu apķīlāšanu vērtē kā uzbrukumu vārda brīvībai.
Arī Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra vadītāja Inga Spriņģe norāda, ka šādā veidā tiesu sistēma vēršas pret žurnālu „Ir”. „It sevišķi, ja ir tā, kā norāda Nellija Ločmele - tiesa čammājas, lai lietu izskatītu pēc būtības, bet apmierina blakus prasības. Šādi gadījumi tikai vēl vairāk pastiprinās mediju pašcenzūru, kas jau tā Latvijā ir ļoti spēcīga. "Ir" pacēla jautājumu par maksātnespējas afērām Latvijā un tagad tiek iznīcināts kā medijs. Un to palīdz izdarīt mūsu tiesu sistēma,” norāda Spriņģe.
Viņa arī norāda, ka aizstāv objektīvu žurnālistiku, kas nozīmē žurnālistikas pamatlikumu ievērošanu. Ja „Ir” būtu pārkāpis kādu likumu, tad Sprūdam būtu tiesības saņemt gandarījumu, taču šoreiz lieta pēc būtības nemaz neesot skatīta.
Rakstu autore Indra Sprance noraida Sprūda pretenzijas pret viņas rakstu un kritizē arī tiesas lēmumu par aktīvu apķīlāšanu.
„Es uzskatu, ka tā ir tiešā veidā vēršanās pret vārda brīvību, jo ir kā brīdinājums visiem Latvijas žurnālistiem: uzmanieties, skatieties, ir lietas, par kurām nevar interesēties, nevar rakt un nevar pētīt, jo, ja jūs to darīsiet, tad jums ir jārēķinās, ka pret jūsu uzņēmumu, pret to, kas jums maksā algas, var tiešām finansiāli vērsties,” saka Sprance.
Saistībā ar šo lēmumu, Latvijas Žurnālistu asociācijas valde asi nosoda nesamērīgo vēršanos pret mediju uzņēmumu, teikts asociācijas paziņojumā medijiem.
„Šis gadījums liecina, ka Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis. Tā vairs nav regulārā atsevišķu žurnālistu iebiedēšana ar policiju un tiesu, strīds par vienu publikāciju vai faktu kādā rakstā, bet vēršanās pret uzņēmumu, cenšanās iznīcināt mediju firmu jau tāpat ļoti sarežģītajos mediju darbības apstākļos,” norāda asociācija.
„Zīmīgi, ka maksātnespējas administrators vēršas tieši pret analītisku un pētniecisku izdevumu, kas cenšas runāt par daudz nopietnākiem jautājumiem, nekā daudzi citi mediji, atklājot ļoti nozīmīgas problēmas valsts tiesiskajā sistēmā,” pauž asociācija.
Šāda tiesas lēmuma iespējamība parāda arī Latvijas tiesu sistēmas vājumu un ietekmējamību, kas ir izdevīga valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei, pie kuras netieši pieder arī Sprūds. Šis gadījums vēlreiz apstiprina jau ilgstoši zemos Latvijas rādītājus preses brīvības jomā. Mediju uzņēmuma aktīvu apķīlāšana liek vēl skaidrāk ieraudzīt uztraucošu tendenci Latvijā - preses brīvība tiek apkarota, liekot lietā arvien izsmalcinātākus paņēmienus, uzskata asociācija.
Joprojām nav zināms, kad Sprūda prasību varētu izskatīt pēc būtības, jo tiesas sēdes datums nav noteikts. Tikmēr izdevniecība „Cits medijs” var prasīt atcelt mantas apķīlāšanu.
