Vēsturnieki un citi eksperti norāda, ka ēkā varētu turpināties Okupācijas muzeja ekspozīcija, kā arī iemitināties tematiski virzītas nevalstiskās un radošās organizācijas. Līdz šim iniciatīvu par ēkas nākotni neviens nav uzņēmies. Stūra mājas saimnieki Valsts nekustamie īpašumi sola trīs mēnešu laikā uzsākt vēsturisko izpēti, bet premjere sola sākt sarunas ar Kultūras ministriju par ēkas nākotni, taču ministrijas ieskatā - Stūra mājas problēmas jārisina tās īpašniekam.
Stūra māja Rīgas – 2014.gada kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros publiskai apskatei atvērta līdz 19. oktobrim. Līdz ar to arvien aktuālāks ir jautājums, kas nodarbina gan apmeklētāju gan darbinieku prātus - par ēkas likteni turpmāk. Tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe secina, ka turpinājums iespējams ne tikai Okupācijas muzeja veidotajai izstādei par Valsts drošības komiteju (VDK) pirmajā un pagrabstāvā, bet arī atsevišķas pārējo stāvu ekspozīcijas var paplašināt:
„Jautājums par to, kas notiks tālāk ar ēku, no vienas puses, jāatbild sabiedrībai, bet, no otras puses, jāpieņem izšķiršanās arī politiskā līmenī. Izcils piemērs ir Vācijā, Bonnā, kur izveidota šādā ēkā vēstures māja, kas ir neakadēmiska vide, kurā jebkurš interesents - vēsturnieks, skolēns, students var nonākt un iegūt kontekstu tai Vācijas vēsturei, kurā valsts bija ierauta 20. gadsimtā,” rosina Grūbe.
Patlaban Stūra mājā redzamais pierādījis, ka ēku ir iespējams piepildīt ar saturu, ko iedzīvotāji vēlas redzēt, taču kādam ir jāuzņemas tālākā iniciatīva par ēkas padarīšanu atvērtu sabiedrībai. Grūbes ieskatā tai būtu jābūt Kultūras ministrijai. Tiesa gan, ministrija tādu iniciatīvu neplāno un Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns norāda, ka tas ir ēkas īpašnieka - Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārziņā. Ar VNĪ sarunas par objektu noritot vairākus gadus.
„Vēlreiz uzsveru - ēka ir valsts akciju sabiedrības VNĪ īpašums un šī iestāde ir tā, kas organizē procedūru, lai atrastu potenciālos šīs ēkas lietotājus, īpašniekus konceptuāli un arī praktiski. Kultūras ministrija uz šo ēku nepretendē. Līdz ar to es ceru, ka būs impulss, lai arī Ministru prezidenta un prezidenta līmenī tiktu sperti arī praktiskie soļi,” viedokli pauž Garjāns.
Šobrīd svarīgi esot saprast, kādi resursi būs nepieciešami, lai nodrošinātu ēkas pastāvēšanu, proti, ir jāapzina vēsturiskās kultūrvērtības visā mājā un to stāvoklis, lai būtu konkrēti aprēķināts no valsts nepieciešamais finansējums ēkas rekonstrukcijai, projektēšanai un restaurācijai.
Savukārt Valsts nekustamie īpašumi pagaidām sola līdz trīs mēnešu laikā uzsākt čekas mājā vēsturisko izpēti, bet vienlaicīgi atzīst, ka apkure tur ziemā netiks pieslēgta.
„Izpēte ir tuvākā laika jautājums, mums Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iespējams, piešķirs nelielu finansējumu šim. Tad, kad izpēte tiks veikta, tad varēs pateikt, kāds muzejs varētu pirmajā un pagrabstāvā mājot, bet par pārējiem stāviem, es nedomāju, ka jebkurš tik vienkārši būtu gatavs tur iemitināties baisās auras dēļ,” saka VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.
Šajās brīvdienās stūra mājā kopā ar kaimiņvalstu premjeriem viesojās arī ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas Latvijas Televīzijai pēc apmeklējuma norādīja, ka Stūra māja būtu jāsaglabā un jautājumu varētu aktualizēt arī valdība, sākot sarunas tieši ar Kultūras ministriju. Okupācijas muzeja vēsturnieks Rihards Pētersons stāsta vairāk par savu skatījumu uz ēkas nākotni:
„Visur, kur esmu bijis, šajās mājās ir veiktas rekonstrukcijas, lai atjaunotu to, kas ir zudis. Tāpēc domāju, mūsu čekas māja ir vienreizēja tādēļ, ka vēsturiskā tās daļa ir tik labi saglabājusies un neskarta. Domāju, šajā namā varētu strādāt vēsturnieki, tāpat telpas bieži maina Politiski represēto biedrības un citas nevalstiskas organizācijas vai kultūras biedrības, kam varētu piedāvāt strādāt vienkopus šajā namā.”
Tāpat izstāžu gidi portālā manabalss.lv sākuši vākt parakstus, lai aicinātu valdību veidot ilgtermiņa plānu Stūra mājas saglabāšanai.
