Esot vērojamas divas galējības. Pirmkārt, daļā augstskolu aizvien neīsteno studiju programmas kādā no Eiropas Savienības valodām, otrkārt, daļa augstskolu naudu no studentiem iekasē vēl pirms uzņemšanas, tāpat ārvalstnieki nereti par studijām pārmaksā neadekvāti augstu cenu.
Samazinoties vietējo studentu skaitām, augstskolas ir spiestas domāt par to, kā piesaistīt studēt gribētājus no citām Eiropas un citām pasaules valstīm.
Daļa valsts augstskolu jau piedāvā studiju programmas angļu valodā, taču izvēle neesot ļoti liela, tā secinājusi Latvijas Studentu apvienība. No otras puses, LSA novērojusi, ka daļa augstskolu naudu par mācībām no potenciālajiem studentiem iekasē vēl pirms viņu ierašanās Latvijā.
''Beigās daļai šiem studēt gribētājiem dažādu iemeslu dēļ atsaka šo vīzu, bet to naudu, kas ir studiju maksa, izglītības iestāde ir iekasējusi. Tas nav godīgi pret studēt gribētājiem no ārvalstīm, ka Latvijā izglītības iestādes iekasē vai nu 30%, vai nedaudz vairāk no studiju maksas, kas ir semestrī paredzētā,'' stāsta apvienības priekšsēdētāja Maira Belova.
Otrkārt, ārvalstu studenti par izglītību maksā daudzkārt vairāk nekā vietējie. Studentu apvienībai radies priekšstats, ka augstākās izglītības sistēma tiek nepamatoti komercializēta.
''Tās likmes var būt nedaudz citādākas, bet tas, ko mēs vēlamies aktualizēt, ka izglītības iestādes šo nišu, saprotot, ka studijas ārvalstu studējošajiem izmaksā varbūt arī dārgāk, lai beigās nav kā komerciāls pakalpojums, un ka izglītības iestādes nepelna dubultā uz ārvalstu studējošajiem tikai tāpēc, ka faktiskās izmaksas ir dārgākas, bet tām faktiskajām izmaksām arī jābūt reālām, lai nav šīs summas, teiksim tā, uzpūstas no gaisa,'' skaidro Belova.
Lielākais ārvalstnieku īpatsvars ir Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).
Stradiņa universitātē medicīnas studentiem no ārzemēm par pieteikšanos un studijām sešu gadu garumā jāmaksā pat trīs reizes vairāk nekā vietējiem jauniešiem. Augstskola teic, ar valsts finansējumu iztikt nevarētu.
Rīgas Stradiņa universitātes atīstības prorektors Toms Baumanis:
''Ziniet, mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, un skaidrs, ka izglītība par velti nevar būt. Katrai studiju programmai ir individuāli kritēriji, pēc kuriem tiek noteiktas izmaksas. Šeit nav tādas vienotas pieejas. Skaidrs, ka studijas angļu valodā ir dārgākas. Tad jau mums visas ārvalstu investīcijas ir jāaizliedz un arī jāatsakās no visām ārvalstu precēm, jo tas arī ir kaut kāds komercializācijas faktors.''
Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks starptautiskajā sadarbībā Igors Tipāns stāsta, ka šajā universitātē naudu no studējošiem pieņem tikai pēc uzņemšanas. Studiju maksa turklāt esot tikai nedaudz augstāka nekā vietējiem jauniešiem:
''Mūsu studiju maksa ir stipri tuva, protams, tas ir atšķirīgs no programmas, bet viņa ir tuva tām izmaksām, ko maksā vietējie studenti. Pamata ideja ir tāda, ka studiju maksām ir jābūt līdzīgām. Jāsaka tā, ka ir tomēr lielāki izdevumi arī augstskolai, ja runā par apmācībām ārzemju studentiem, jo studiju grāmatas ir angļu valodā. Pasniedzējiem, kuri zina angļu valodu un var mācīt ārzemju studentus, arī viņiem ir jābūt labāk apmaksātiem.''
Izglītības ministrijā uzsver, ka esot konstatēta atsevišķu augstskolu negodprātīga prakse naudas pieņemšanā vai studiju cenas mākslīgā paaugstināšanā, un šobrīd ministrija veicot pārbaudes.
Jebkurā gadījumā ārvalstniekiem jāpiedāvā līdzvērtīgs studiju saturs par līdzvērtīgu cenu, norāda ministrijas pārstāve Laura Treimane.
''Studiju maksa ir viens no augstskolu ienākumu avotiem. Īpaši šobrīd, pie kopējā augstākās izglītības finansējuma apjoma, tas ir nozīmīgs ienākumu avots. Nebūtu pareizi šādi piemērot ārvalstu studentiem augstāku studiju maksu tikai tāpēc, ka daļa vai visa studiju programma ir jāpasniedz Eiropas svešvalodā.''
Studentu apvienība tāpat vērš uzmanību uz to, ka daļa privāto augstskolu un koledžu, piemēram, Eiropas Tālmācības augstskola un Latvijas Biznesa koledža', piedāvājot maldinošas reklāmas neakreditētām programmām vai programmām, kuru kvalitāte iepriekš novērtēta neapmierinoši. Šāda rīcība graujot augstākās izglītības prestižu kopumā.
