Vairums studentu, izvēloties augstskolu, seko reklāmu paziņojumiem vai vecāku un draugu ieteikumiem, kas nav pareizi, uzskata apvienībā. Katru gadu pirms pieteikšanās studijām Latvijas Studentu apvienība iepazīstina ar augstskolām, kas piedāvā studijas bez valsts akreditācijas, turklāt jauniešus pievilina, izmantojot maldīgu reklāmu. Arī darba devēji atzīst, ka topošajiem studentiem trūkst prasmju izvērtēt augstskolas un to piedāvājumu. Problēmu varētu risināt, jau skolās iepazīstinot ar to, kas jāņem vērā, izvēloties nākotnes studijas.
Lai gan lielākā daļa studēt gribētāju ik gadu piesakās studijām kādā no Latvijas lielākajām universitātēm, ir daļa jauniešu, kas izvēlas kādu mazāk zināmu augstskolu vai koledžu. LSA ik gadu pirms pieteikšanās studijām veido projektu „Augstskolu anatomija”, vēršot studēt gribētāju uzmanību uz iespējamām maldinošām reklāmām un akreditācijas nozīmīgumu.
Lūk, dažu topošo studentu atbildes uz jautājumu, vai studiju programma, kurai tie piesakās, ir valsts atzīta. „Nu, to gan es neesmu skatījusies,” atzīstas kāda meitene.
„Diemžēl nē, bet ceru, ka būs labi,” līdzīgi atbild kāds puisis. „Ne gluži, bet man principā ir vienalga,” piebilst vēl kāda meitene.
Latvijā pašlaik esot divas neakreditētas augstākās izglītības iestādes. Eiropas Tālmācības augstskola un Viesnīcu biznesa koledža. Daļa studiju programmu neesot akreditētas arī Latvijas Biznesa koledžā, kas piedāvā pieteikties studijām līdz 15.jūlijam un saņemt 500 eiro atlaidi. Topošie studenti no šādām reklāmām mēdzot ietekmēties, iztērējot gan laiku, gan naudu par nekvalitatīvu izglītību.
„Ja arī studēt gribētājs izvēlas šo izglītības iestādi, tad gala rezultātā tas diploms nebūs valsts atzīts, kas nozīmē, ka, piemēram, maģistrantūrā citā izglītības iestādē šis diploms netiks pieņemts un tālāk studijas nevarēs turpināt, kā arī darba tirgū skatās, vai šis izglītības diploms ir valsts atzīts vai nav atzīts,” saka Studentu apvienības priekšsēdētāja Maira Belova.
Tam, ka topošajiem studentiem nereti trūkst prasmju augstskolas un to piedāvājumu izvērtēt, piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijā. Liela daļa studentu nepievērš uzmanību ne vien akreditācijai, bet arī studiju kursu aprakstiem un citām būtiskām niansēm.
„Tā atšķirība ir, ka, vai nu būs valsts atzīsts diploms vai nebūs,” riskus saredz konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. „Pašam studentam, vārdu sakot, ir jāpieņem lēmums, vai viņš vēlas ieguldīt līdzekļus un laiku programmā, kas nav kvalitatīva, ko akreditācijas process, eksperti ir pateikuši, ka šī programma pilnīgi noteikti nav kvalitatīva. Tas, manuprāt, ir ļoti stingrs signāls, ka droši vien nebūtu vērts tur mācīties,” pauž Līce.
Augstskolu un koledžu reklāmas masu medijos ir dzirdamas katru dienu, un iespējamais izvēļu klāsts Latvijas mērogam ir ļoti plašs. Studenti teic, reklāmas dažkārt esot maldinošas, jo teju katra augstskola uzsver, ka ir labākā izvēle, citas nosauc absolventu vidējo atalgojumu, taču šādu informāciju pārbaudīt ir grūti. Studentu un ekspertu ieskatā problēmu nepieciešams risināt, jau vidusskolā skolēniem skaidrojot to, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties studijas.
