Šos grozījumus Saeima ceturtdien skatīs otrajā lasījumā, tie paredz stingrāku kontroli pār nebanku kredītdevējiem. Sportisti vēstulē norāda, ka šie grozījumi liks būtiskus šķēršļus nebanku kredītdevēju darbībai Latvijā. Viņi bažījas, ka līdz ar grozījumiem tiks grauta viņu sponsoru darbība un tas atsauksies uz sniegto atbalstu.
Viss sākās ar vēstuli, ko atsūtīja sportistu patrons ātro kredītu uzņēmums „4Finance”, kurā ir sms credit.lv un vivus.lv.
„Ja tiks pieņemti tādi likuma grozījumi, kādi pašreiz Saeimā tie tiek virzīti, tad diemžēl mūs būsim spiesti pārskatīt savu atbalsta stratēģiju,” stāstīja nebanku kredītu sniedzēja “4Finance” izpilddirektors Toms Jurjevs.
Viņš norādīja, ka Saeimā apriežamie grozījumi likumā konceptuāli mainīs nebanku kredītu nozari Latvijā un, visticamāk, uzņēmums vairs nevarēs atbalstīt lielu daļu no projektiem izglītībā, kultūrā un arī sportā.
Uzzinot to, divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris Ivo Lakučs nosūtījuši vēstuli visām Saeimas frakcijām un komisijām.
„Mēs esam sezonas sākumā, viss ir izplānots, riteņbraukšanas federācijā mēs cenšamies to kārtību ieviest un rēķināmies ar zināmiem līdzekļiem, kādi mums ir, kādi nav. Saņemot vēstuli, bažas radās, kā to visu novedīsim līdz galam un kā būs turpmāk. Mēs jau zinām, kā ar sponsorēšanu ir un cik pretimnākoši un atbalstoši visi ir,” sacīja Ivo Lakučs.
Lakučam un Štrombergam neizprotams liekas likumprojekts, ar kuru tiks grauta daudzu uzņēmumu darbība, kas palīdzējuši sportam - tajā skaitā BMX riteņbraukšanas attīstībai, un jo īpaši jaunatnes sportam. Tā viņi raksta vēstulē deputātiem. Viņi arī jautā, kas kompensēs šī atbalsta zaudēšanu nākotnē.
„Tas jau ir tas galvenais, par ko sāp, un neizpratni jau rada, ka šādus sponsorējumus grib aizliegt, grib kāju pielikt priekšā un vienkārši to visu uztaisīt tādu nepārdomātu,” sacīja Lakučs.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda, ka nav nekādas tiešas saistības starp sponsorēšanu un likumprojektu. Grozījumi likumā paredz noteikt kredīta atmaksas un parādsaistību procentu griestus, kas varētu mazināt naudas plūsmu komersantiem, kas pelna no kavējumiem un augstām procentu likmēm.
„Faktiski uz kā rēķina var komersanti atļauties sponsorēt – uz tiem cilvēkiem, kas nevar atļauties kredītus samaksāt,” skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāju Baiba Vītoliņa.
Viņa uzsvēra, ka likuma grozījumi saistās ar atbildīgu kreditēšanu.
„Grozījumi ir paredzēti, lai samazinātu kredīta dārdzību. Es domāju, ka visi, arī tajā skaitā sportisti, atzīs, ka kreditēšanai jābūt atbildīgai un nedrīkst būt situācijas, kad notiek iedzīvošanās uz patērētājiem, kas nevar samaksāt,” sacīja Vītoliņa.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re: Baltica” pētījis ātro kredītu nozari.
„Viens faktors – kāpēc ātro kredītu nozare uztraukusies, ka tiks ierobežota tās darbība, līdz ar to tās peļņa,” nozare satraukumu skaidro “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe.
“Taču nekur netiek pateikts, ka viņiem ir nenormāli liela peļņa, vienkārši nenormāli liela peļņa, un šie regulējumi samazinās šo peļņu. Tā būs nevis vairs nenormāli liela, bet vienkārši liela. Šeit nav runa par to, ko viņi saka, ka tie iznīks pilnībā, tās ir pilnīgas muļķības. Un otrs jautājums par šo vēstuli, ko sportisti uzrakstījuši. Man ir jautājums, vai šie cilvēki, šie konkrētie sportisti zina, kā šī nauda tiek nopelnīta,” norādīja Spriņģe.
Spriņģe pauda, ka te ir runa par neētisku rīcību - ir sistēma, kurā naudu ir grūti atdot, jo ātro kredītu devēji prasa atdot summu vienā reizē. Tāpēc cilvēki šo kredītu atmaksu pagarina.
„Un šie pagarinājumi ir tā būtiskā sastāvdaļa, no kā ātrie kredīti pelna. Līdz ar to kaut kādā veidā sanāk, ka cilvēki tiek iedzīti tādā kā parādu slazdā – viņiem visu laiku ir jāaizņemas vēl un vēl, un vēl, jo viņi nevar atdot visu to summu uzreiz. To arī pierāda skaitļi, ka gandrīz 90 procenti Latvijā no pagājušajā gadā paņemtajiem kredītiem bija paņemti uz nosacījuma, ka jāatdod viss vienā reizē,” pauda Spriņģe.
Par šo ātro kredītu pusi Latvijas Radio arī jautāja BMX riteņbraukšanas trenerim Ivo Lakučam, kurš uz to norādīja: „Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka neredzu, ka kādu ātrie kredīti aiz rokas velk iekšā un saka – ņemiet to kredītu.”
Arī Banku augstskolas pētniecības daļas vadītājs Andris Nātriņš par šo aktīvo atbalstu ātro kredītu uzņēmumiem ir pārsteigts.
„Man, pirmkārt jau zināms izbrīns, ka cienījami sportisti no pateicīgiem atbalsta saņēmējiem kļūst kādā ziņā par ātro kredītu kompāniju mārketinga darbiniekiem,” komentē Nātriņš.
Viņš gan nevaino komerciālās aktivitātēs tos, kas attīstījuši ātro kredītu biznesu, izmantojot brīvu nišu. Taču, viņaprāt, tā nav normāla alternatīva cilvēkiem, kuriem vajadzīgas mazas summas aizdevuma saņemšanai. Viņaprāt, ideālā situācijā krājaizdevumu sabiedrībām vai sociāli atbildīgām mikrokreditēšanas institūcijām vajadzētu būt lielākai lomai.
Grozījumus attiecībā uz nebanku kredītiem Saeima skatīs otrajā lasījumā ceturtdien.
Jau ziņots, ka aprīļa vidū grozījumi raisīja plašas diskusijas Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tomēr, pieciem deputātiem balsojot “par” un četriem atturoties, deputāti atbalstīja grozījumus, kas noteiktu stingrākus ierobežojumus “ātro kredītu” izsniedzējiem.
Lai arī "ātro kredītu" pakalpojumi Latvijā pieejami ilgāku laiku, klientu skaits, kas tos izmanto, pērn ieviesto stingrāko kredītņēmēju izvērtēšanas prasību dēļ samazinājies. Arī šo pakalpojumu piekritēju skaits kopumā nav liels. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā aptauja liecina, ka 74% iedzīvotāju šādus pakalpojumus nekad nav izmantojuši.
