Viena no Latvijas privātajām skolām – Ikšķiles Brīvā skola –, par to iepriekš vienojoties ar skolēnu vecākiem, jau gadiem skolēnus ēdina tikai veģetāri ar bioloģiski audzētiem produktiem: dārzeņiem, augļiem, olām un dažādiem piena produktiem.
Taču šogad skola sodīta – Pārtikas un veterinārais dienests izrakstījis pārkāpumu protokolu. PVD norādīja, ka pieļauta neatbilstība Ministru kabineta noteikumiem – nedēļas ēdienkartē nebija nodrošināts uztura normās noteiktais liesas gaļas vai zivs daudzums. Sākumā bija brīdinājums, pēc tam atkārtotā pārbaudē – 50 eiro naudas sods.
Skola jeb precīzāk biedrība „Tautskolas 99 Baltie zirgi” uzsver, ka bērniem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu. Tā nolēma tiesā cīnīties par tiesībām bērnus ēdināt veģetāri un apstrīdēja PVD pārkāpuma protokolu.
Tiesas pilnais spriedums vēl nav pieejams, taču Administratīvā rajona tiesa Latvijas Radio informēja par to, kas vēstīts tiesas spriedumā: „Vispārīgi tiesa atzina gaļā esošo uzturvielu nepieciešamību pilnvērtīgai bērna attīstībai.
Tajā pašā laikā vecākiem ir tiesības uzņemties atbildību par pilnvērtīga uztura nodrošināšanu bērniem,
tajā skaitā ievērojot arī dažādus pētījumu rezultātus par gaļas labvēlīgu vai negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu, par iegādājamās gaļas kvalitāti, kā arī dažādu citu pārtikas produktu pieejamības paplašināšanos, kas var nodrošināt savstarpēju aizvietojamību.
Līdz ar to tiesa neatrada pamatojumu, ka minētā skolas rīcība, kas ir saskaņota ar vecākiem, atsakoties no gaļas vai zivs produktu iekļaušanas skolas pusdienu ēdienkartē, tā vietā piedāvājot sabalansētas veģetārās pusdienas, fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.”
Tiesa gan norāda, ka noteiktā bērna vecumā skolai papildus vecāku apziņas brīvībai ir jārespektē arī pašu bērnu viedoklis par vēlamajiem pārtikas produktiem.
Līdz ar to prasība katru nedēļu iekļaut 200 gramu liesas gaļas vai zivs skolas pusdienu ēdienkartē nav pamatota un samērīga ar leģitīmo mērķi bērniem nodrošināt veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu.
Pārtikas un veterinārais dienests vēl nav saņēmis tiesas spriedumu un tikai pēc tā saņemšanas lems par tālāko rīcību, proti, vai to pārsūdzēt. Skaidro PVD pārstāve Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča: “Gadījumā, ja tiesa atceļ šo prasību saskaņā ar uztura normām bērniem nodrošināt vismaz 200 gramu gaļas vai zivs, uzskatām, ka tas ir precedents. Jo tiesa spriedumā apšauba Ministru kabineta noteikumu izpildes nepieciešamību. Noteikumi tad zaudē savu jēgu.
Viens ēdinātājs apšauba gaļas lietošanas nepieciešamību, nākamais var apšaubīt olu, piena produktu, augļu nepieciešamību.”
Arī Ikšķiles Brīvās skolas juridiskais pārstāvis Ēriks Mežalis vēl gaida pilnu tiesas spriedumu, taču norāda – pieejamās informācijas apjomā spriedumu vērtē pozitīvi. Mežalis atzinīgi vērtē to, ka tiesa atzīst – uztura lietošana ir aspekts, kas saistīts ar cilvēktiesībām un to ievērošanu.
“Spriedums ir atbilstošs vērtībām tiesiskā un demokrātiskā valstī, kur valstij ir pienākums nodefinēt sasniedzamos pamatmērķus, bet veids, kā to sasniegt, var palikt pašu iedzīvotāju rokās,” saka skolas juridiskais pārstāvis.
Mežalis uzskata, ka nākotnē dienests varētu pārbaudēs vairāk vērst uzmanību uz to, vai ēdienkarte ir veselīga un sabalansēta, nevis uz atsevišķu punktu izpildi vai neizpildi. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests kā valsts uzraudzības institūcija nolēmusi konsultēties par turpmāku rīcību ar Veselības ministriju un Zemkopības ministriju.
