Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents pašlaik nevar nominēt premjera amata kandidātu - to var darīt tikai tad, kad ir demisionējis pašreizējais Ministru kabinets, kas notiks 4. novembrī.
Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā, informēja prezidenta Preses dienests.
Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.
Valsts prezidents sarunās ar partiju pārstāvjiem ir aicinājis uz konstruktīvu sadarbību parlamentā, ievērojot ne tikai pozīcijas partiju pārstāvniecību vadošajos amatos, bet arī opozīcijas deputātu iespēju pilnvērtīgi iesaistīties parlamentārajā darbā savu profesionālo zināšanu un pieredzes ietvaros.
Pēc šonedēļ notikušajām sarunām Valsts prezidents pozitīvi novērtē visu partiju pausto gatavību konstruktīvai sadarbībai parlamentā, kā arī partiju apliecinājumu tam, ka pieredze un profesionalitāte būs galvenie kritēriji, vērtējot nākamos ministru kandidātus.
Sekojot līdzi partiju sarunu gaitai valdības veidošanas procesā, Valsts prezidents uz nākamo sarunu aicinās to partiju pārstāvjus, kuras ir gatavas veidot koalīciju, lai kopīgi pārrunātu redzējumu par Saeimas un jaunās valdības darbu un partiju piedāvātajiem amatu kandidātiem.
Vecā koalīcija jau pirmdienas rītā vienojās arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien un otrdien tikās ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām un pārrunāja to mērķus Saeimā. Jau tad Bērziņš norādīja, ja līdzšinējā koalīcija ar "Vienotību", Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī Nacionālo apvienību vienosies par kopīgu premjeru, tad atbalstīs tās izvirzītu kandidātu.
Toties Straujuma trešdienas rītā partijām piedāvāja ministru portfeļu sadalījumu.
Straujuma bija piedāvājusi, ka „Vienotību” pārstāvošie ministri vadītu Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Turklāt „Vienotībai” būtu premjera postenis.
Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) būtu četri posteņi valdībā un Saeimas priekšsēdētāja amats, kura sakarā iepriekš bija minēts Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Atbilstoši Straujumas piedāvājumam, „zaļzemnieki” vadītu Labklājības ministriju, Zemkopības ministriju un Aizsardzības ministriju. Tāpat ZZS varētu pārņemt Ekonomikas ministriju, kas līdz šim nebija tās vadībā.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) turpinātu vadīt Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un iegūtu Veselības ministriju.
Partijas gan šo piedāvājumu noraidīja, gan konkrēti neatklājot, kuros jautājumos politiķiem bija dažādi redzējumi.
Iepriekš, dalot ministru amatus, vairāk nekā viena partija vēlējās iegūt Satiksmes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību. Savukārt neviena partija nevēlējās uzņemties Veselības ministrijas un Ekonomikas ministrijas vadību. Tāpat uzreiz divas partijas - Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība - interesējās par iespējām ieņemt Saeimas priekšsēdētāju krēslu.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
Straujuma premjeres amatā ir kopš 2014.gada 22.janvāra. Līdz ar nokļūšanu valdības vadībā viņa arī iestājās „Vienotībā”. Pirms tam – ekspremjera Valda Dombrovska („Vienotība”) valdībā – viņa kā bezpartejiska politiķe vairāk nekā divus gadus bija zemkopības ministre. Savukārt pirms tam Straujuma strādāja ierēdniecībā: gandrīz četrus gadus ieņemot valsts sekretāres krēslu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un iepriekš vairāk nekā sešus gadus – valsts sekretāres krēslu Zemkopības ministrijā.
