Straujuma atgādināja, ka valdībai ir vairāki priekšlikumi par KNAB darba uzlabošanu, taču neviens no tiem neparedz biroja neatkarības zaudēšanu. Nav arī teikts, ka biroju noteikti reorganizēs vai mainīs ar tā darbību saistītos likumus.
Taču biroja darba nepieciešami uzlabojumi, lai nenotiek nepārtrauktas tiesvedības un KNAB nepamet darbinieki.
Jau ziņots, ka ilgstoša konflikta rezultātā KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks jūlijā pazemināja amatā Jutu Strīķi. Līdz ar to Strīķe vairs nav saistīta ar operatīvo darbību, bet tā vietā viņai uzdots izskatīt dokumentus un iesniegumus.
Iepriekš Streļčenoks trīs reizes atlaida Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apliecināja, ka ar ieilgušajiem strīdiem KNAB šobrīd ir novājināts. Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem, un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma aicināja „izbeigt šos cirku”, vienam no strīdniekiem atkāpjoties, taču nekādu konkrētu lēmumu nepieņēma.
Pēdējā laikā aktualizējušies vairāki jautājumi saistībā ar KNAB struktūru un nākotni, ziņoja aģentūra LETA. Ekspertu darba grupa, kas izvērtēja KNAB darbību, rosina to pievienot Iekšlietu ministrijas resoram. Savukārt Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupas sagatavotās izmaiņas KNAB likumā paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekrīt, jautājumu nodos izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būs galīgs.
