AT Krimināllietu departaments ceturtdien rakstveida procesā izskatīja Muižnieces kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu.
Augstākā tiesa apelācijas instances tiesas lēmumu atstāja negrozītu, bet Muižnieces kasācijas sūdzību noraidīja. Līdz ar to stājas spēkā notiesājošais spriedums. AT Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams.
Pērn novembrī Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Muižniece atzīta par vainīgu dienesta viltojumā, un viņai tika piespriests naudassods desmit minimālo mēnešalgu apmērā.
No ceturtdienas Muižniece zaudē ne tikai Satversmes tiesneša amatu, bet arī darbu jurista amatā, kuru viņa Satversmes tiesā ieņēma, kad uz izmeklēšanas laiku viņas tiesneša pilnvaras tika apturētas.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš skaidroja, ka jurista amatā Muižniece strādāja tikai laikā, kamēr notiek tiesvedība, un, ja viņa zaudēja ST tiesneses amatu, tad viņai nav pamata arī turpināt darbu jurista amatā.
Muižniece tiesneses amatā nokļuva 2010. gadā ar Tautas partijas un LPP/LC gādību. Līdz ar to Saeimai nāksies izvēlēties arī viņas pēcteci šajā amatā. Parlamenta pavasara sesija gan ir nupat kā noslēgusies.
Laviņš, komentējot Muižnieces lietas ietekmi uz ST prestižu, pauda pārliecību, ka ST prestižs ir atkarīgs no ST nolēmumiem, un ja tiesa turpinās iesākto darbu, tad tās prestižs būs tāds pats kā līdz šim vai pat pieaugs.
Tiesa Muižnieci atzina par vainīgu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltošanā - tolaik viņa bija Tautas partijas pārstāve un komisijas vadītāja. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes audio ieraksts liecina, ka deputātu vairākums bija nobalsojis par to, lai virzītu skatīšanai Saeimā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem saistītos grozījumus Krimināllikumā. Savukārt Muižnieces parakstītajā protokolā norādīts: komisija aicina valdību projektu pilnveidot un iesniegt kopā ar jaunu partiju finansēšanas likumu, tāpēc Krimināllikuma izmaiņu virzība apstājās.
Muižniece iepriekš tiesai apgalvoja, ka nekad neesot viltojusi kādu komisijas dokumentu un pat nav iedomājusies, „ka kaut kas tāds kādam deputātam vai komisijas darbiniekam varētu ienākt prātā vai vispār būt iespējams."
Muižniecei celta apsūdzība par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarījusi dokumenta viltošanu. Muižniece viltojusi 2009.gada 1.septembra komisijas sēdes protokolu, liekot Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt sēdes protokola daļu ar Muižnieces pašrocīgi uzrakstīto tekstu.
Tādējādi Krimināllikuma grozījumi, kas kriminalizētu partiju finansēšanu pārkāpumus, trīs dienu laikā pēc komisijas sēdes netika nosūtīti Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet gan protokolā norādīts, ka Juridiskā komisija ir konstatējusi ievērojamas nepilnības un ka Juridiskā komisija uzskata - jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu ir jāskata kompleksi un saskaņoti, teikts apsūdzībā.
Pēc patiesībai neatbilstošo labojumu izdarīšanas dokumentā Muižniece parakstīja šo Juridiskās komisijas sēdes protokolu pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne agrāk kā 2010.gada 1.februārī.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2012.gada 25.oktobrī Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā, ja to izdarījusi valsts amatpersona, un sodīja ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā – 2000 latu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 11.novembrī pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
