Satversmes tiesā bija vērsušies vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu. Viņi apstrīdēja pērnā gada septembra Maksātnespējas likuma grozījumus, kas administratorus pielīdzināja valsts amatpersonām, un interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus.
Pieteikumu iesniedzēji pauž uzskatu, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem turpmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas savukārt ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.
Satversmes tiesa atzina, ka Satversmes 106. pantā ietvertās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos var tikt ierobežotas, taču ir jāvērtē, vai ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs.
ST atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība, proti, regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu kreditoru un parādnieku tiesības un intereses maksātnespējas procesā.
Savukārt, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesa norādīja, ka, grozot maksātnespējas procesa admininistratoru darbības uzraudzības regulējumu, likumdevējam jāizvēlas tādi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, kas nodrošinātu arī to administratoru pamattiesību aizsardzību, kuri ir advokāti. Satversmes tiesa norādīja, ka izskatāmajā gadījumā saudzējošāki līdzekļi varētu būt, piemēram, izņēmumu paredzēšana attiecībā uz tiem valsts amatpersonai noteiktajiem aizliegumiem, kas nav savienojami ar advokāta profesionālās darbības garantijām. Tāpat pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas varētu mazināt, paredzot atšķirīgu regulējumu attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu.
Satversmes tiesa secināja, ka lietas materiāli neliecina par to, ka likumdevējs būtu pienācīgi izvērtējis, kādas sekas apstrīdēto normu piemērošana radīs tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, lai gan pastāv tādi pieteikumu iesniedzēju pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, pastāv līdzekļi, kas vienlaikus ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām varētu nodrošināt tām personām, kuras ir ne vien maksātnespējas procesa administratori, bet arī advokāti, profesionālas darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.
Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam.
Satversmes atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.
ST vadītājs: tas nenozīmē, ka amatpersonas statusu nevarēs piemērot nemaz
Maksātnespējas regulējums un maksātnespējas administratoru darbs gan vietējo politiķu, gan arī daudzu ārvalstu ekspertu vērtējumā, ir viena no sāpīgākajām Latvijas valsts pārvaldes problēmām, tāpēc Saeima iepriekš nolēma uzlabot pārraudzību pār maksātnespējas administratoriem, piemērojot tiem valsts amatpersonas statusu.
Tomēr šobrīd šī iecere cietusi neveiksmi, jo Satversmes tiesa atzinusi, ka likuma normas piemērojot maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus pilda arī advokāta darbu, netiek ievērotas Satversmes prasības.
Satversmes tiesas vadītājs Aldis Laviņš gan uzsver, ka pēc Satversmes tiesas viedokļa, tas nenozīmē, ka maksātnespējas administratoriem valsts amatpersonas statusu nebūtu iespējams piemērot nemaz.
“Valstij ir rīcības brīvība noteikt, kuras personas būs valsts amatpersonas, bet, ievērojot Satversmes 106.panta noteikumus, kuros ir noteikts, ka personai ir tiesības saglabāt jau izvēlēto nodarbošanos, tātad, gan būt par administratoru, gan par zvērinātu advokātu, attiecībā uz advokātiem mums ir jāņem vērā advokātu darbības principi, un garantijas, kas saistīti ar to, lai advokāti sniedzot savu juridisko palīdzību klientiem, varētu nodrošināt tiesības klientiem uz taisnīgas tiesas īstenošanu,” norādīja Laviņš.
Savukārt zvērināts advokāts Zigurds Krastiņš, kurš bija viens no prasības iesniedzējiem Satversmes tiesai, uzskata, ka valsts amatpersonas statusa piemērošana maksātnespējas administratoriem ir pārspīlējums.
“Tā jau likumdevējs, balstoties uz apsvērumu, ka ielām jābūt tīrām, var piešķirt valsts amatpersonas statusu arī sētniekiem, jo sabiedriskā kārtība taču ir ļoti nozīmīga, un valstij par to jārūpējas,” pauda Krastiņš.
Pēc viņa domām, ar maksātnespējas administratoru darbu saistītās problēmas būtu jāizskauž ar pienācīgu uzraugošo iestāžu darbu.
“Es uzskatu, ka jāatsakās no šīs idejas kā tādas, Eiropas Savienībā nav nevienas valsts, kurā administrators būtu noteikts kā valsts amatpersona. Tas, manuprāt, ir pārmērīgi. Valstij, manuprāt, būtu jāsaved kārtībā tā kontroles sistēma, kura jau šobrīd kontrolē administratoru darbību, proti, Maksātnespējas administrācija, tiesu sistēma, kā arī tiesībsargājošās iestādes, kurām ir pienākums atbilstoši, attiecīgos gadījumos iejaukties,” sacīja advokāts.
Nozares organizācijas, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija un Zvērinātu padome, medijiem komentējot Satversmes tiesas lēmumu, arī jau ir paudušas gatavību piedāvāt savus priekšlikumus, lai labotu apstrīdētos likuma grozījumus.
Ja tiesa šādu spriedumu nebūtu pieņēmusi, administratoru darbu varētu kontrolēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tieslietu ministrija sola stiprināt maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, plašākas pilnvaras piešķirot Ekonomikas policijai.
Jau ziņots, ka Saeima nolēma administratorus pielīdzinās valsts amatpersonām, kas liktu viņiem vairāk atskaitīties par savu darbību, un pārkāpumu gadījumā sodi būs smagāki. Šādas izredzes nozares pārstāvjus neapmierināja, tāpēc viņi vērsās Satversmes tiesā.
Problēmas maksātnespējas administratoru darbībā pēdējos gados ir valdības un tieslietu nozares uzmanības lokā. To lielā mērā veicināja bankas, kas saskārās ar parādnieku afērām. Parādnieki caur sarunātiem maksātnespējas procesiem tika atbrīvoti no saistībām, bet vienlaikus saglabāja īpašumus.
