Skolotāju organizācijas iebilda pret šiem grozījumiem, uzsverot, ka tie sašaurinās skolotāja rīcības brīvību, turklāt likumā trūkst lojalitātes definīcijas. Izglītības uz zinātnes ministrs gan uzsvēra, ka cenzūras Latvijā nav, un grozījumi vajadzīgi, lai varētu atbrīvoties no dažiem Latvijai naidīgiem pedagogiem.
Valdība 4.oktobrī atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas ļaus nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja viņš ir nelojāls valstij.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi paredzēja Izglītības likumu papildināt ar teikumu: „Darba devējiem ir pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju un pedagogu, ja izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.”
Pedagogu pienākums būt lojāliem valstij un audzināt jauniešus patriotiskā garā jau iekļauts likumā pirms gada, bet tagad IZM piedāvāja precizēt likumu un atvieglot nelojālo pedagogu atlaišanu.
Tagad no piedāvātajiem grozījumiem gan izņemt iespēja atlaist skolotājus par “nepareizas attieksmes veidošanas pret sevi”, bet varēs atlaist pedagogus, ja viņi neaudzina krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus.
“Attieksme ir izslēgta ārā, jo tiešām, varbūt vienai daļai pedagogu varētu rasties pārdomas, ka tā ir cenzūras ieviešana. Es gribu nomierināt visus Latvijas pedagogus – Latvijā cenzūras nav un nebūs,” uzsvēra Šadurskis.
Debates par šiem grozījumiem bija samērā asas, pret grozījumiem iebilst opozīcijas deputāti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Pašvaldību savienība, kritiķi saredz skolotāju tiesību ierobežošanu un vēlējās plašākas diskusijas par šiem priekšlikumiem, kas iesniegti kopā ar nākamā gada budžetu, un tas nozīmē, ka grozījumus izskatīs steidzamības kārtā divos, nevis trijos lasījumos.
Lojalitātes grozījumu pretinieki iebilda arī pret to, ka Šadurskis tos virza caur valsts budžeta likumprojektu paketi. Tas dod mazāk laika diskusijām, un gala balsojums Saeimā notiks jau nākamtrešdien. Par to sašutumu pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
“Nav līdz galam diskusija bijusi un skaidrojošais darbs veikts, un ļoti daudzi pedagogi, iespējams, pēc šādiem grozījumiem stipri domās, kādas metodes, kādus piemērus izmantot, jo sabiedrībā ir šī krasā vērtību atšķirība par vairākiem jautājumiem. Jārēķinās ar to, ka skolēni arī ienes situāciju piemērus, ko jāanalizē nodarbību ietvarā. Un pareizi norādīja deputāti, ka tad ir jādefinē, kas ir šī lojalitāte, lai nav riski interpretēt šo jēdzienu,” pauda Vanaga.
Arī Saeimas Juridiskais birojs ieteica skatīt trijos lasījumos, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pārliecināja kolēģus, ka grozījumi jāskata steidzami, jo tiem esot ietekme uz budžetu.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juņeviča pēc sēdes atgādināja, ka lojalitāti dienests vērtē jau gadu un, ja skolotājs noliedz kādu Satversmes pantu, viņu var atlaist. Līdz šim gada laikā dienesta praksē par nelojālu atzīts viens skolotājs.
Grozījumu mērķis ir dot iespēju atlaist valstij nelojālus skolotājus, taču kritiķi uzsver, ka likumā nav definēts, kas ir lojalitāte, un tādēļ varētu rasties strīdi. “Vienotību” pārstāvošais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis gan norāda, ka lojalitātes jēdziens likumā ir jau gadu.
“Lojalitāte jau iepriekš ir bijusi ietverta likumā jau no 2015. gada. Tātad tur nav nekas jauns. Mēs vienkārši precizējam tās normas, lai šī nav deklaratīva norma, lai tā arī reāli strādā, jo mēs ļoti labi zinām vienu pedagogu, kurš pats paziņoja, ka ir nelojāls valstij, un rezultātā viņš turpina strādāt. Tāpēc šeit bija jābūt šīm precizējošajām normām, Ministru kabineta kompetencei, Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencei,” norādīja Šadurskis.
“Es domāju, ka rezultāts komisijā ir sasniegts ļoti veiksmīgs, sarunās ar juristiem mēs esam precizējuši juridisko tehniku, un šķiet, ka šobrīd vairs tur nav pamata iebilst. Bet daži vienmēr iebildīs,” rezumēja ministrs.
Savukārt Juhņēviča uzsvēra, ka dienests neko neinterpretē, bet gan stingri vadās pēc normatīvajiem aktiem, arī vērtējot lojalitāti.
“Vispirms mēs skatāmies pašu Latvijas Republikas Satversmi, kur ir skaidri noteiktas normas, kuras ir jāievēro, un jautājums par to, vai pedagogs un direktors ievēro šīs normas. Otrkārt šī gada vasarā Ministru kabinets pieņēma noteikumus – audzināšanas vadlīnijas, kur arī pilnīgi konkrēti ir noteikts, kādam ir jābūt pedagogam. Arī ir skaidri pateikts, ka pedagogam ir jābūt lojālam, viņam ir jāīsteno Satversmē noteiktās vērtības,” skaidroja dienesta pārstāve.
Dienesta vadītājas pieminētajās vadlīnijās gan arī nav atsevišķi definēts, kas ir lojalitāte. Tomēr tajās aprakstīts, ka izglītības iestāde audzināšanā stiprina lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā atzīmē valsts svētkus un piemiņas dienas un veic citas aktivitātes, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā. Tāpat noteikts, ka pedagogs ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti.
