Attīstot jauniešu kanālu „Pieci.lv”, kas ar pilnu jaudu sāks skanēt aprīļa sākumā, Latvijas Radio pieņēmis lēmumu Saeimas sēžu tiešraides turpināt raidīt tikai radio interneta vietnē. Video un audio tiešraides, kā arī sēžu stenogrammas, arī turpmāk būs pieejamas pašas Saeimas mājaslapā.
Saeimas sēžu tiešraides sabiedriskā radio ēterā skan jau daudzus gadus un pieminētas pat Saeimas Kārtības rullī. No 10.februāra situācija mainīsies. Latvijas Radio vadība atzīst, ka tiešraides bija saglabājušās vēsturisku iemeslu dēļ un pašlaik sabiedriskā radio kanālu formātā vairs neiederas. „Ņemot vērā, cik daudz cilvēku vispār klausās šīs Saeimas translācijas, es uzskatu, ka to mierīgi var sasniegt arī caur internetu. Tāpēc nav jāmaina vienas radiostacijas formāts. (..) Mūzikas formāta radiostacijā tāda plenārsēde tomēr ir svešķermenis,” saka Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis.
Jaunākie TNS dati liecina, ka ceturtdienu priekšpusdienās, kad tradicionāli notiek Saeimas sēdes, radio „Naba” Rīgas frekvencē klausās apmēram pusotrs tūkstotis cilvēku, bet Latvijas Radio 3 - „Klasika” reģionos - apmēram četrarpus tūkstoši. Radio lēš, ka reāli Saeimas sēdes klausās vēl mazāk cilvēku. „Radio ir savi uzdevumi, kas jāpilda pret sabiedrību, pret auditoriju, un mēs Saeimas darbu vienmēr atspoguļosim tāpat kā līdz šim to esam darījuši. (..) Tāpēc domāju, ka deputātiem nav pamata uztraukties, ka viņu darbi netiks parādīti. Tāpat arī klausītājiem nav pamata uzskatīt, ka būtiskākie Saeimā pieņemtie lēmumi un karstākās diskusijas līdz viņiem nenonāks,” mierina Siksnis.
Mediju eksperts Jānis Juzefovičs vērtē, - lai gan tiešraižu auditorija ir maza, nepastarpināta piekļuve Saeimas darbam ir būtiska. Tādēļ Radio vispirms būtu jāvērtē, vai tai plānotās alternatīvas būs gana pieejamas, jo nav garantijas, ka internets varēs pilnībā aizstāt pārraides FM frekvencēs. „Uzskatīt tiešraižu pārcelšanu uz interneta platformu kā pilnvērtīgu aizstājēju, ņemot vērā, ka pietiekami liela sabiedrības daļa šodien joprojām ir ārpus regulāras interneta lietošanas… Tas nav pilnvērtīgs aizstājējs ierastajam pakalpojumam,” norāda pētnieks.
Ir skaidrs, ka jauniešu kanāla formātā Saeimas sēžu tiešraides neiederas, uzskata Nacionālo plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Bet citu brīvu frekvenču, kurās aptvert gan Rīgu, gan reģionus, nav. Tāpēc Latvijas Radio izvēli viņš atbalsta. „Mums ir daudz svarīgāk ar sabiedrisko mediju sasniegt simtiem tūkstošu jauniešu Latvijā nekā, piedošanu, tūkstoti Saeimas [plenārsēžu tiešraižu] klausītāju,” saka Dimants.
Arī tiešraižu pārcelšanu uz internetu Dimants vērtē pozitīvi, uzsverot - tehnoloģijas attīstās. „Būsim reālisti - tas līdzekļu apjoms, kas ir jāiegulda, tas resurss, kas ir frekvence, ir pelnījis lietderīgāku izmantojumu. Ir lētāks veids - interneta tiešraides, interneta arhīvs,” viņš norāda.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pagājušonedēļ aicināja deputātus apspriest, kā turpmāk sabiedrību informēt par plenārsēdēs notiekošo. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece no komentāriem pagaidām atturējās, norādot, ka deputāti vēl nav dzirdējuši plašāku Radio pamatojumu tiešraižu pārtraukšanai.
