Stāsti

Somijā vieglo valodu ik dienas lieto apmēram pusmiljons iedzīvotāju

Stāsti

Vieglās valodas kursos pērn apmācīti vairāk nekā 70 valsts pārvaldes darbinieki

Vieglās valodas pamatprincipi kalpo arī žurnālistu darbā

Sarežģītie termini un mezglainā valoda – ikdienas izaicinājums mediju lietotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vieglā valoda ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri. Taču vieglās valodas pamatprincipi var kalpot arī žurnālistu darbā, ziņojot iedzīvotājiem par sarežģīto politikas veidošanas procesu.

Vieglā valoda ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri. Daudzviet pasaulē, īpaši Skandināvijā, vieglo valodu pazīst jau gadu desmitiem. Pamazām tā ienāk arī Latvijā, kur par vieglās valodas attīstību rūpējas Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” un Vieglās valodas aģentūra. Šonedēļ programmā “Labrīt” jau stāstījām par vieglās valodas pamatprincipiem un par Somijas pieredzi, bet šodien pievērsīsimies paši sev, proti, medijiem un vieglās valodas lietojumam tajos.

Vieglās valodas eksperti ir izstrādājuši vairākas vieglās valodas pakāpes. Pašos vienkāršākajos izdevumos ir ļoti daudz bilžu, aptaustāmu un pat sasmaržojamu materiālu, kas ļauj vieglāk saprast tekstu. Tie lielākoties domāti cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Bet vieglajā valodā var tulkot arī ziņas, kas mūsu ikdienā nereti ir pilnas svešvārdiem un sarežģītiem teikumiem, tā palīdzot vieglāk saprast notiekošo arī cilvēkiem, kuriem šī valoda nav dzimtā vai vienkārši ir grūtāk to uztvert. Vairākās Eiropas Savienības valstīs vieglajā valodā tiek tulkotas ne vien rakstiskās, bet arī klausāmās un skatāmās ziņas. Tajās izmanto vienkāršus vārdus un īsus teikumus, arī pasniegšanas veids atšķiras – ziņas lasa lēnāk, īpaši uzsverot atslēgvārdus un ieturot lielākas pauzes.

Piemēram, Somijas sabiedriskais radio YLE vieglās ziņas pārraida katru darbadienu jau kopš 1992.gada. No šī gada Somijā vieglās ziņas tiek raidītas arī sabiedriskās televīzijas pirmajā kanālā. Latvijas Radio aizsāks šo darbu arī pie mums.

Vieglā valoda nenozīmē tikai atsevišķus ziņu izlaidumus vai īpaši tulkotus rakstus. Kā norāda “Sustento” vadītāja Gunta Anča, vieglās valodas pamatprincipiem būtu jābūt ikviena žurnālista ieroču arsenālā, kalpojot par tiltu starp sarežģīto politikas veidošanas procesu un iedzīvotāju. Taču bieži vien tā nenotiek.

“Mediji grēko ar to, ka bieži vien pārkopē preses relīzes. Un tad mēs dabūjam relīzi, kas atbilst, piemēram Ekonomikas ministrijas standartam, ar likumiem un nosaukumiem, kas nevienam nerūp; žurnālists saka: man nav laika, un to pašu tekstu iekopē. Tad mēs dabūjam radio žurnālistu, kurš šo pašu tekstu skaļi nolasa, un beigās mēs dabūjam klausītāju, kurš patiesībā tā arī nav sapratis, kas tur bija pateikts. Un tad ir jautājums – kam tas bija vajadzīgs?” vaicā Anča.

To, ka ziņām ir jābūt saprotamām, protams, nenoliegs neviens žurnālists. Bet kāpēc tad tik bieži ziņas paliek sapiņķerētas un, kā saka Gunta Anča, nevienam nenoderīgas? Savs viedoklis ir portāla “Diena.lv” un žurnāla “Sestdiena” galvenajai redaktorei Laumai Spridzānei:

“Tur akmeņi ir jāmet gan mediju, gan arī dažādu amatpersonu, līderu, kā tagad patīk teikt, uzņēmumu vadītāju un vispār jomu speciālistu pusē. Jo tas, ko ļoti bieži valsts amatpersonas, politiķi un ierēdņi aizmirst, ir – žurnālistam, pie viņiem ejot, arī ir vajadzīgs skaidrojums. Viņš nav tās jomas profesionālis. Viņš ir pa vidu, lai sarežģīto aiznestu vienkāršākā valodā līdz savam lasītājam vai klausītājam.”

Tādēļ žurnālisti nereti saņem pārmetumus no abām pusēm – lasītājam liekas pārāk sarežģīti, bet informācijas devējam – pārlieku vienkāršoti. “Tāpēc tā, protams, ir liela māksla.

Tas nav vienkārši – runāt vienkārši,” saka Lauma Spridzāne un norāda arī uz politiķu izkopto mākslu sarežģītos vārdos ietērpt nepatīkamo - “skolu tīkla optimizācija” izklausās aizplīvurotāk nekā “skolu slēgšana”, ko tas bieži vien patiesībā nozīmē. Un “budžeta konsolidācija” izklausās smalkāk nekā “naudas būs mazāk”. Un nereti šie termini pielīp arī žurnālistiem.

“Patiesībā, kad [šie termini] tikko ienāk apritē, visi žurnālisti tos cītīgi mēģina apiet un vienkāršot, pateikt galveno domu. Bet pēc kāda laika, sevišķi, ja tu raksti par vienu jomu, tu sāc pats pie šiem terminiem pierast un tie vairs negriežas tev ausīs. Tajā brīdī tu pats tos sāc lietot. Jā, tā ir lieta, ko var pārmest žurnālistiem,” secina Spridzāne.

Krietnu piepūli žurnālistiem prasa saprast un vienkāršot arī neskaitāmus Eiropas Savienības regulu terminus un birokrātisko projektu valodu, kas aizņem savu daļu ziņu telpas. Un tam ir vajadzīgs laiks, kura mūsdienu ziņu žurnālistikā kļūst arvien mazāk, atzīst Lauma Spridzāne:

“Labākajā gadījumā tu saproti, ko tas nozīmē, sliktākajā – vienkārši atstāsti. Jā, tā ir problēma, to var just. Kaut kur tas noteikti ir arī ziņu temps mūsdienu pasaulē. Ja premjers tikko ir pateicis kādu teikumu un mēs pēc pusstundas jau to laižam ēterā, tev nav laika to “apcakot” un pateikt vienkāršākiem vārdiem, un tu vienkārši palaid citātu.”

Skaidrs, ka mūsu, žurnālistu, lauciņā metams gana daudz akmeņu – kādam par valodas nabadzību, citam – par nevēlēšanos, laika vai izpratnes trūkumu, kā pasniegt ziņas reizē precīzi, īsi un vienkārši. Taču, kā norāda gan “Sustento” vadītāja Gunta Anča, gan “diena.lv” galvenā redaktore Lauma Spridzāne, šai informācijas ķēdītei ir vairāki posmi. Un sava atbildība ir arī tiem, kuri preses materiālos raksta “notika pasažiera krišana”, “tiks veikta bezdarbnieku profilēšana” vai “budžeta konsolidācija, izvērtējot prioritāro resursu efektivitātes rādītājus”.

Latvijas Radio no 30.maija vakarā plkst. 23 pirmais Latvijā sāks raidīt ziņas arī vieglajā valodā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti