Saldus novadā ķeras klāt vidusskolu reorganizācijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ik gadu kāda Latvijas skola piedzīvo slēgšanu vai reorganizāciju. Šī tendence raksturīga arī citās Eiropas valstīs, jo iedzīvotāju skaits samazinās, turklāt Latvijā joprojām ir aktuāla iedzīvotāju emigrācija.

Par skolu reformu pašlaik spriež arī Saldus novadā, kas pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojis jau divas skolu tīkla reformas – 2009.gadā tika reorganizētas trīs novada pamatskolas un slēgta viena sākumskola. Savukārt 2012.gadā jau daudz plašāku rezonansi un pat izglītības ministrijas iebildumus izraisīja pašvaldības plāns likvidēt Kurzemītes pamatskolu, ko, ņemot vērā iebildumus, pārcēla uz Saldus 2.vidusskolu.

Tagad kārta pienākusi pašai Saldus pilsētai, un reforma sāksies „no augšas” – mērķis ir samazināt vidusskolu skaitu. Taču šoreiz deputātiem var nākties pasvīst daudz vairāk nekā iepriekšējo reformu laikā, jo saldenieku pretestība ir ļoti liela, - ne tik daudz par reformas nepieciešamību, bet gan par veidu, kā tas tiek darīts.

Turklāt jaunā izglītības ministre Ina Druviete („Vienotība”) ar paziņojumu, ka Latvijā vidusskolu un augstskolu nav par daudz, pārvilkusi svītru bijušā ministra Roberta Ķīļa iecerētajām reformām.

Neoficiāla darba grupa un interešu konflikts

Par to, ka Saldus skolas sagaida reforma, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa („Reģionu alianse”) informēja, uzrunājot skolotājus, jau sākot jauno mācību gadu. Neoficiālu deputātu darba grupu viņa uzticēja vadīt savam vietniekam Didzim Konuševskim („Vienotība”). Darba grupa tikusi izveidota kādā koalīcijas sanāksmē pērnā gada nogalē, un tajā bez Konuševska ir vēl trīs deputāti: Uģis Feldmanis (Nacionālā apvienība) un divi skolotāji - Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs (Reformu partija) un viņa vietniece Ilze Kļava (Zaļo un Zemnieku savienība).

Uz skolotāju Beļkeviča un Kļavas interešu konfliktu, lemjot par vidusskolu reorganizāciju,  norāda gan skolotāji, gan bērnu vecāki.

No pilsētas ģimnāzijas līdz pamatskolai?

Darba grupa līdz šim ir tikusies ar skolu direktoriem un ir notikušas arī divas publiskas diskusijas Saldus sākumskolā un Saldus 1.vidusskolā, jo tieši šīs iestādes iecerēts reorganizēt.

Visvairāk apspriestais un neviennozīmīgi vērtētais variants ir šāds – pilsētas nomalē esošo Saldus sākumskolu pārvietot uz Saldus 1.vidusskolu, kas pārtop par pamatskolu. (Ir arī variants sākumskolu pārcelt uz turpat blakus esošo Saldus 2.vidusskolu.) Savukārt sākumskolas ēkā izvietot divus bērnudārzus – „Īkstīti” un „Zīlīti”, jo to pašreizējās ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī un nepieciešamas investīcijas 280 tūkstošu latu apmērā.

Vienlaikus gan deputāti, gan bērnu vecāki atzīst – mazos bērnus nevajadzētu tramdīt. Turklāt Saldus 1.vidusskola netiek uzskatīta par piemērotu mazajiem cilvēciņiem, jo atrodas centrā, intensīvas satiksmes krustpunktā.

Pārvietojot bērnudārzus uz sākumskolas ēku, būtu jāpaplašina bērnu rotaļu laukums, bet zeme ap ēku ir baznīcas īpašums. Sarunas ar baznīcas pārstāvjiem pašvaldībai neesot bijušas, apliecināja Konuševskis.

Taču neizpratne ir par to, kādēļ grib reformēt Saldus lielāko skolu – 1.vidusskolu, kas 1996.gadā pārtapa par pilsētas ģimnāziju, taču, samazinoties skolēnu skaitam, pirms dažiem gadiem zaudēja šo statusu un atsāka uzņemt audzēkņus, sākot no 5.klases.

Izglītības iestāžu Saldus novadā – divreiz par daudz

Pašvaldības deputāti iecerējuši turpināt skolu tīkla optimizāciju, ņemot vērā joprojām lejupslīdošo demogrāfijas līkni un iedzīvotāju emigrāciju, kā arī vairāku mācību iestāžu neapmierinošo tehnisko stāvokli.

Jau 2011.gadā konsultanti no uzņēmuma „AC Konsultācijas”, kas izstrādāja plašu pētījumu par izglītības iestāžu attīstību novadā, brīdināja – skolu skaits Saldū un apkārtnē ir divreiz par lielu. Turklāt konsultanti aprēķināja, ka pašvaldība jau tobrīd  nelietderīgi tērēja 400 tūkstošus latu gadā nevajadzīgās skolu infrastruktūras uzturēšanai, bet tuvāko desmit gadu laikā būtu jāinvestē vismaz desmit miljoni latu ēku atjaunošanai.

Pēdējo 13 gadu laikā audzēkņu skaits novadā ir samazinājies uz pusi – ja 2000.gadā skolās mācījās teju 6000 bērnu, tad pašlaik skolēnu skaits ir jau zem trim tūkstošiem. Diemžēl arī nākotnes prognozes nav iepriecinošas, un audzēkņu skaits turpinās kristies. Līdz ar to klases ir pustukšas un ar esošo finansējumu nav iespējams apmaksāt visu skolotāju padarīto darbu, turklāt jau šobrīd pašvaldība apmaksā piecu mazo skolu direktoru algas, norāda Konuševskis.

Viens no reformas mērķiem ir samazināt vidusskolu skaitu novadā, atstājot vien divas vidusskolas. Samazināt vidusskolu skaitu pilsētā un tuvākajā apkaimē (domāts – Druvā) līdz divām iesaka arī iepriekš minētie konsultanti.

Saldus pilsētā un novadā kopumā ir piecas dienas vidusskolas – trīs atrodas pilsētā un tuvējā apkārtnē, bet divas – pierobežā ar Lietuvu. Pilsētā ir arī viena vakara vidusskola un profesionālā vidusskola. Piecu kilometru attālumā no Saldus ir arī Brocēnu novada lielākā skola – Brocēnu vidusskola.

Konuševskis uzsver, ka, analizējot skolēnu skaitu 1.-9.klasēs, var prognozēt, ka potenciālo vidusskolēnu skaits novadā turpmākos deviņus gadus svārstīsies robežās no 100 līdz 120 skolēniem gadā. Šāds skolēnu skaits būtu piemērots 4-5 klasēm (programmām). „Tas reāli pietiktu tikai divām vidusskolām, katrā piedāvājot pa 2-3 programmām,” viņš uzskata.

Pašvaldība gan vēlas saglabāt pa skolai katrā pagastā, tādējādi mazās lauku skolas pagaidām neaiztiks. Vienīgais jautājums ir par Nīgrandes pagastu, kur atrodas gan pamatskola, gan Kalnu vidusskola. Tās iecerēts apvienot. Viens no variantiem ir pamatskolas audzēkņus vest uz Kalnu vidusskolu, otrs – apvienot klases, lai 1.-6.klases skolēni mācās Nīgrandes pamatskolā, bet pārējās – Kalnos.

Mazāk apspriests reformas variants ir Druvas vidusskolas pārveide par pamatskolu, tādējādi reforma Saldus vidusskolas neskar. Vēl viens ierosinājums ir apvienot 1.un 2.vidusskolu, bet tad tehniski sliktākā ēka – 1.vidusskola – paliktu tukša. Lai tā nebūtu, uz to varētu pārcelt vakarskolu un izveidot mūžizglītības centru.

Reforma top bez aprēķiniem un steigā

Lai arī fakti par skolēnu skaitu nākotnē nav iepriecinoši un reforma ir neizbēgama, darba grupa ne publiskajās diskusijās, ne arī vietējiem žurnālistiem nespēj sniegt atbildi uz šķietami svarīgāko jautājumu – kādi ir aprēķini, īstenojot katru no variantiem.

Turklāt pašvaldība iecerējusi jau februārī lemt par skolu reorganizāciju, lai izmaiņas varētu kļūt par realitāti jau nākamajā mācību gadā, jo pašvaldībai vismaz pusgadu iepriekš ir jāinformē Izglītības un zinātnes ministrija par savām iecerēm.

Par reformas attīstību un saldenieku attieksmi lasiet turpmākajos rakstos portālā lsm.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti