“Šoreiz panāktais kompromiss ir varbūt viens no pirmajiem gadījumiem Latvijā, kad iedzīvotāju iniciatīva kopā ar domes atbalstu tomēr spēj panākt saprātīgu risinājumu,” šādi valdības lēmumu vērtē Salacgrīvas novada iedzīvotāja un aktīviste Vīva Ieviņa. Viņa kopā ar domubiedriem jau vairāk nekā gadu cīnījusies, lai dzelzceļš Salacgrīvas novadā ietu nevis pa Satiksmes ministrijas atbalstīto B2-2 trasi, bet C5 trasi, kas skartu mazāk lauksaimniecības zemju.
Lai arī šīsdienas lēmums nedod garantiju, ka iedzīvotāju atbalstītā trase noteikti tiks īstenota, tā tomēr ir iespēja vēl pacīnīties, uzskata Salacgrīvas novada priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. “Es esmu gandarīts. Mums ir iespēja turpināt darbu un tiešām noskaidrot, kāda ir šī situācija. Šeit būtībā ir runa par to, vai birokrātija un formālisms uzvarēs, vai uzvarēs tas, kas patiesībā ir dabā,” saka Straubergs.
Satiksmes ministrija iepriekš bažījās, ka konsultācijas ar Eiropas Komisiju varētu nobremzēt visa “Rail Baltica” projekta īstenošanu par pusotru – diviem gadiem, kas nepaliktu arī bez finansiālām sekām. Taču šīsdienas lēmums bažas noņēmis – kopumā trase ir apstiprināta un īstenošanas process var virzīties tālāk.
Gadījumā, ja Eiropas Komisija piekritīs C5 variants īstenošanai, tad attiecīgajā posmā trases novietojums būs jākoriģē un jāveic papildu darbi, skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Un pat tādā gadījumā projektu būs iespējams paveikt iecerētajos termiņos, jo Salacgrīvas novada teritorijā dzelzceļa līnijas būvniecība nenotiks nākamo piecu gadu laikā.
Iepriekš Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvā paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.
Tomēr Satiksmes ministrija arī pēc sarunām ar Salacgrīvas novadu un iedzīvotājiem nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu. Lai gan valdība akceptēja ministrijas piedāvāto variantu, tomēr uzdeva vēl konsultēties ar Eiropas Komisiju par Salacgrīvai vēlamāko posmu.
“Rail Baltica” projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā.
