„Krievija demonstrē savu spēku, un tas licis vēl skaudrāk apzināties riskus mūsu valsts drošībai un aizsardzībai, tie iezīmējas skaidrāk,” uzsvēra Latkovskis.
Pretgaisa aizsardzība ir viena no lietām, kas ir prioritāte, skaidroja komisijas vadītājs, norādot, ka, iespējams, jau šogad ir jāatrod budžeta „sēklas nauda”, lai armija varētu uzsākt iepirkuma procedūru, lai uzlabotu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Latkovskis atzina, ka Latvijai ir nepieciešami līdzekļi daudzām jomām – sociālajai jomai, izglītības un veselības nozarei, taču „situācija Ukrainā, parāda, ka mums šie riski ne tikai jāapzina, bet arī jārīkojas, un tas prasa modernas tehnoloģijas, kas arī maksā”.
„Sargāsim sevi paši, un NATO mūs sargās,” sacīja komisijas vadītājs, uzsverot, ka pretgaisa aizsardzība „ir tā lieta, kas mums jānostiprina”.
Viņš pauda, ka komisija, gatavojot nākamā gada budžetu, aicinās paredzēt naudu pretgaisa aizsardzības sistēmai, bet, viņaprāt, „sēklas nauda” būtu jāatrod jau šogad.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu.
Janukovičs arī esot lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus. Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā, un Krievija turpina pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē pirmdien nolēma, ka ES Krievijas darbības Ukrainā dēvē par agresijas aktu, un atkārto, ka Krievija ir lauzusi starptautiskos līgumus. Ministri nolēma stingri nosodīt Krievijas agresiju.
