Jau 12 gadus Saeima lēma par priekšlikumu 7. janvāri, kad Ziemassvētkus svin pareizticīgie un vecticībnieki, noteikt par brīvdienu. Pareizticīgie ir trešā lielākā konfesija, un priekšlikuma iesniedzēji uzsver, ka 7. janvāra atzīšana par svētku dienu varētu kļūt par labu sākumu jau tā novēlotam dialogam starp dažādām Latvijas sabiedrības grupām.
Ceturtdien Saeima šo „Saskaņas centra” (SC) priekšlikumu nodeva izskatīšanai komisijās. Lai šo rosinājumu pieņemtu kā likumu to trijos lasījumus jāapstiprina Saeimas plenārsēdē, kā arī jāgūst apstiprinājums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
„Saskaņas centrs” katru gadu decembrī rosina pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par svētku un atzīmējamo dienu Latvijā.
Arī šogad Saeimas opozīcijā esošā partija norāda, ka saskaņā ar svētku, atceres un atzīmējamu dienu likumu Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti 24., 25. un 26. decembrī. Taču pareizticīgie savus svētkus atzīmē 7.janvārī. Tie pareizticīgajiem ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem gadā. „Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku un, atzīstot par svētku dienu arī 7.janvāri, tiktu veicināta sabiedrības integrācija,” pamatojot iespējamās izmaiņas svētku, atceres un atzīmējamo dienu likumā, norāda „Saskaņas centrs”.
Partija akcentē, ka, atbalstot šo ideju, pareizticīgie un vecticībnieki būs pozitīvāk noskaņoti pret valsts varu. Deputāts Valērijs Agešins (SC) uzsver, ka pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanas priekšlikums nāk no sabiedrības, un tā atbalstīšana būtu cieņas izrādīšana lielai sabiedrības daļai un iespēja uzturēt ar to dialogu.
„Šis priekšlikums nāk no sabiedrības. Un dažādu konfesiju pārstāvji ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīga labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei, tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstij ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības. Tai skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus,” norādīja „Saskaņas” deputāts Valērijs Agešins.
Hosams Abu Meri (“Vienotība”) norādīja, ka viņš nāk no Libānas, kur ir dažādas reliģijas, bet katram ir iespēja būtiskā dienā svinēt svētkus. „Šiem cilvēkiem nepieciešama diena, lai atzīmētu savus svētkus,” sacīja deputāts.
Arī deputāte Silvija Šimfa (NSL) norādīja, ka cilvēki ļoti alkst pēc kopības sajūtas. Kad ir jāziedo, kad jārūpējas vienam par otru traģiskajos brīžos, tad cilvēki ir kopā, tad kāpēc „negribam būt taisnīgi un solidāri un būt kopā ar svētkos”, pauda deputāte.
Savukārt Raimonds Bergmanis (ZZS) pauda, ka Saeima šo priekšlikumu skatīja un noraidīja jau vairākas reizes, un arī ceturtdien komisijām nodotajā priekšlikumā nav nekā jauna, nekas nav mainījies, tāpēc arī šis priekšlikums nav atbalstāms.
Bet deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) atgādināja, ka pirmskara Latvijā pareizticīgie Ziemassvētkus svinēja 24. decembrī un tikai pēc 1941. gada Latvijas pareizticīgie tika pakļauti Maskavas Patriarhātam un Ziemassvētkus sāka svinēt pēc vecā stila 7. janvārī.
Kiršteins (NA) uzsvēra, ka NA nekādi nevar veicināt šo okupācijas seku legalizāciju, jo - ja nebūtu padomju okupācijas, visi Ziemassvētkus svinētu pēc jauna stila decembrī.
Ja likumprojekta izskatīšana kavēsies, deputāti ir gatavi nākt klajā ar kādu citu iniciatīvu, kas jau šobrīd aizmirsta Saeimas komisiju atvilktnēs,- dot iespēju katram strādājošajam pēc izvēles saņemt vienu papildus brīvdienu gadā.
