Likums noteic, ka līdz 2020.gadam, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski jāpalielina līdz diviem procentiem no IKP. Savukārt 2020.gadā un turpmākajos gados aizsardzības finansējums jānodrošina ne mazāk kā divu procentu apmērā no prognozētā IKP.
Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai veicinātu valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu, izpildītu Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā kolektīvās aizsardzības ietvaros un radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.
Šī likuma pieņemšana ir vēl viens nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, norāda par likumsprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs („Vienotība”).
„Krievijas agresija Ukrainā un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē ir devis skaidru signālu par objektīvu nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Mēs varam droši paļauties uz NATO partneriem, taču arī pašiem ir jārūpējas par savu drošību un jāpilda solījumi, ko esam devuši saviem sabiedrotajiem, un viens no tiem ir nacionālais aizsardzības budžets divu procentu apjomā no IKP,” uzsver Reirs.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs norāda, ka līdzās aizsardzības budžeta palielināšanai Latvijas aizsardzības spējas un mūsu valsts iesaisti kolektīvās drošības sistēmas spēcināšanā būtiski papildina arī Rīgā izveidotais NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos.
„Stratēģiskā komunikācija ir izšķiroša NATO politisko un militāro mērķu sasniegšanā. Gan krīze Ukrainā, gan Krievijas īstenotā maigā vara Latvijā un centieni pārzīmēt Eiropas robežas skaidri parāda, cik liela nozīme ir mērķtiecīgai informācijas kampaņai,” uzsver Reirs.
Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1 procentu no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1 procentu no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3 procentiem no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5 procentiem no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75 procentiem no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2 procentiem no IKP.
Likumā paredzēta arī iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai, ja tās nepieciešams noteiktu projektu īstenošanai. Reirs norāda, ka vienlaikus jānodrošina, lai valsts aizsardzības projektiem novirzītie resursi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi, tostarp ņemot vērā to atdevi valsts tautsaimniecībai.
2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91 procents, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā.
