Ministrs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka viņš gatavs piedāvāt risinājumu ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei un arī augstākās izglītības kvalitātes celšanai.
Viņš skaidroja, ka šobrīd augstskolās vienā programmā var pasniegt līdz 5% no kredītpunktu apjoma Eiropas valodās. Šadurskis piedāvā noteikt nevis maksimālo, bet gan minimālo kursu apjomu Eiropas svešvalodās.
Šobrīd Eiropas valodas augstskolās pasniedz kā svešvalodas un ir daži kursi, kas nav pietiekami, bet ministra ieskatā, piemēram, bioloģijas studentam daži atslēgas kursi jāpasniedz angliski, lai viņš spētu lasīt periodiku, sekot līdzi datu bāzēm.
Ministrs izvairījās pateikt, kāds varētu būt šis minimālais apjoms, norādot, ka tas būs atkarīgs no tā, ko “notirgos” Saeimā.
Savukārt, kad šis minimālais kursu apjoms svešvalodās būtu noteikts, varēs arī grozīt valdības noteikumus un ļaut ārzemniekiem, kas pasniedz šādus nepieciešamos kursus, kļūt ne tikai par viesprofesoriem, bet arī tikt ievēlētam akadēmiskajā amatā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (“Vienotība”) portālam lsm.lv pastāstīja, ka jau sākts darbs pie grozījumiem Augstskolu likumā, lai mainītu valodas regulējumu.
Sarunās ar deputātiem augstskolu pārstāvji rosināja nenoteikt konkrētu svešvalodu slieksni, bet gan ļaut augstskolām pašām izvēlēties konkrētu apjomu katrā konkrētajā programmā. Viņķele noraidīja bažas, ka šādā gadījumā augstskolas varētu masveidā atteikties no studijām latviešu valodā vai samazināt latviešu valodas lietojumu līdz minimumam, jo katra programma vēl jāakreditē, un nacionālajai akreditācijas iestādei būs iespējas atteikt kādu programmu akreditāciju, ja tā saskatīs problēmas.
Viņķele pastāstīja, ka komisija arī strādā pie regulējuma, kas ļautu vieslektoriem tikt ievēlētiem augstskolu Satversmes sapulcē un arī ieņemt akadēmiskus un administratīvus amatus.
Viņa atgādināja, ka šobrīd Latvijas augstskolas konkurē par Latvijas studentiem ar citām Eiropas Savienības augstskolām, un, iespējams, likums, kas tapis pirms 20 gadiem, ir jāpārskata.
Komisija vēl februārī turpinās diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām un pēc tam formulēs konkrētu grozījumu redakciju.
