Līdzšinējie mēģinājumi reformēt Rīgas atkritumu saimniecību allaž atstājuši iespaidu par tirgus pārdali ar administratīviem līdzekļiem. Reformas solījušas biznesu politiķiem pietuvinātiem ļaudīm, bet atkritumu izvedēji iebilduši pret viņu pakļaušanu Getliņu poligonam.
Spēles noteikumus būtiski mainīja 2012.gada Satversmes tiesas spriedums. Tiesa konstatēja, ka vecie atkritumu līgumi zaudējuši spēku un atkritumu izvedēji jāizvēlas konkursā. Bet Rīgā divu gadu laikā tas nav izdarīts.
"Pašvaldībai vēlme ir, bet varbūt nav spēka sakārtot nozari, kura negrib izmaiņas," saka domes vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS). Lūgts precizēt, kuram tieši nav spēka, Kļaviņš atbild: "Man ir tik daudz spēka, cik man ir. Politiķiem ir tik daudz spēka, cik ir politiķiem."
"Clean R" īpašnieks Guntars Kokorevičs gliemeža gaitu skaidro ar rīdziniekiem nepatīkamiem lēmumiem, it kā zinādams, ka cenas kāps. "Pašreizējā situācija Rīgas pilsētai ir finansiāli izdevīga. Šis ir absolūti zemākais tarifs, kādu reģionā maksā. Konkursā būs pamatīgas prasības par investīcijām, tās spiedīs celt cenu, man par to nav šaubu," saka Kokorevičs.
Dome līdz šim maldījusies starp vairākiem risinājumiem - pašai taisīt atkritumu uzņēmumu, kāds ir Ziemeļvidzemes pašvaldībās, vest atkritumus publiskās - privātās partnerības kārtā vai sludināt izvedēju konkursu, sadalot Rīgu vairākās daļās.
Atbildīgās domes komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) uzskata, ka pareizāk būtu Rīgu sadalīt daļās, katrā sludinot konkursu. Galvenais - rast risinājumu, lai cenas neceltos, bet mazākas tās droši vien nebūs. Cena, protams, ir atkarīga no domes izvirzītajām prasībām pretendentiem. Reforma tik pat labi var izlīdzināt zemākos un augstākos rēķinus, bet reforma var arī piespiest visus maksāt vairāk.
Domstarpības par reformas gaitu pašvaldībai bijušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tā iestājusies pret domes plāniem likt operatoriem vest visus atkritumus uz Getliņu šķirošanas rūpnīcu, ko ceļ viens no operatoriem "Vides pakalpojumu grupa".
Ministrijā uzskata, ka pašreizējā kārtība Rīgā neveicina atkritumu šķirošanu, bet ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norāda, ka ministrijai nav daudz iespēju pasteidzināt pilsētu: "Ministrs var rosināt atstādināt pašvaldības vadītāju. Tas būtu radikāls mērs, bet tas arī kādā brīdī ir izvērtējams."
Atkritumu saimniecību atbilstoši likumam nav sakārtojušas 13 pašvaldības, bet Rīga drīz var kļūt pat pēdējo, jo daudzas no pārējām tikušas tālāk. Iespējams, Rīga konkursu sludinās nākamgad.
