Kā Latvijas Radio norādīja inspekcijas vadītājs Juris Dambis, inspekcija prasīs “Valsts nekustamajiem īpašumiem” skaidrot, kā viņu apsaimniekotajā Rīgas pilī tik drīz pēc ugunsnelaimes un atjaunošanas darbiem varēja atkal notikt avārija. Ir būtiski saprast, vai pie vainas bija nekvalitatīvi būvdarbi, nekvalitatīvs būvizstrādājums vai kļūdas ekspluatācijā, lai šādas nelaimes vairs neatkārtotos.
“Par laimi, lielākie bojājumi ir saistīti ar to [griestu] daļu, kas tika uzbūvēta no jauna jau pēc ugunsgrēka, bet ir cietušas arī daļas no oriģinālās substances. Precīzi šos zaudējumus kultūras mantojumam varēsim pateikt tikai tad, kad griesti un sienas būs izžuvušas. Šobrīd šīm konstrukcijām ir nepieciešama lēna žāvēšana. Tad apmēram pēc divām nedēļām būs vēl viens apsekojums, un tad jau mēs precīzāk varēsim pateikt, kas jādara,” saka Dambis.
Viņš uzsvēra, ka notikušo vajadzēs rūpīgi izmeklēt: “Protams, tas ir nepatīkams gadījums. Ļoti žēl, ka tieši Rīgas pilī jau ir otrs tāds atgadījums tik īsā laikā. Ir nepieciešams ļoti rūpīgi izmeklēt iemeslus, kāpēc tas ir noticis.”
Ziņots, ka svētdien, 8.janvārī, Rīgas pils Baltajā zālē iedarbojās signalizācija - tika konstatēts, ka plīsuša ūdensvada dēļ ir applūdusi apmēram trešā daļa no Baltās zāles griestiem. Griestu applūšanu izraisījis ventilācijas un gaisa mitrināšanas iekārtas filtra bojājums, kura sabojāšanās iemesli vēl tiks skaidroti ekspertīzēs. Tāpat vēl nav skaidrības par nodarītā kaitējuma apmēru.
Prezidents ar komandu pilī atgriezās 2016.gada augustā pēc teju četru gadu pārtraukuma, kamēr Rīgas pils bija remontā. Darbus iekavēja arī pirms trim gadiem notikušais ugunsgrēks.
Rīgas pili nodeva ekspluatācijā jau pērn decembrī, bet prezidenta kanceleja uzstāja, ka nepārcelsies, pirms nebūs novērsti visi defekti, kas esot atklājušies pēc darbu beigām.
