Kehre vēlas cirku attīstīt bez savvaļas dzīvnieku iesaistes
Viņu kā labāko no sešiem pretendentiem Rīgas cirka vadītāja amatam izraudzījās KM veidota komisija. Tās vadītāja Dace Vilsone kā Kehres stiprās
Ināra Kehre
Darba pieredze
- Bijusi Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” valdes priekšsēdētāja.
- Radošo komandu un projektu vadītāja – vadījusi apbalvojuma „Laiks Ziedonim” izveidi.
- Strādājusi kā SIA "Sense of Team" komandas veidošanas trenere.
- Darba pieredzi uzkrājusi Sabiedriskās politikas centrā "Providus" un Latvijas Jaunatnes padomē kā Jauniešu Ministru kabineta veidotāja un vadītāja.
Izglītība
- Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē.
- Parīzes sociālo zinātņu universitātē "Sciences Po" specializējusies starptautiskajās attiecībās.
- Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā uzsākusi studijas psiholoģijā.
Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" taujāta par mājdzīvnieku iesaistīšanu cirkā, jaunā vadītāja atbildēja, ka "vēlas izveidot cirku, kur dalības personas pašas varētu izvēlēties, ko darīt."
„Paralēli tam būs jāveido arī jauna cirka stratēģija, un tas arī būs mans galvenais uzdevums – izvirzīt šos mākslinieciskos un organizatoriskos mērķus, kas nodrošinās Rīgas cirka satura attīstību bez savvaļas dzīvniekiem. Mans viedoklis saskan ar KM iepirkumā iegūtā pētījuma rezultātiem, kas secina, ka mums Rīgā ir jāveido pēc starptautiskiem standartiem veidota cirka mākslas izglītības programma, mums jāveido rezidenču centrs. Mums jāved izrādes, kas parāda jau esošajai, tradicionālajam cirkam lojālajai auditorijai plašās cirka iespējas un paplašina šo cirka auditoriju. Protams, arī komunikācijas un zīmola attīstīšanas kampaņa ir viens no pirmajiem darbiem.
Es redzu, ka viens no līdzekļiem, kā attīstīt cirku, ir iekļaušanās starptautiskajos tīklos – gan cirka izglītības, gan laikmetīgās skatuves mākslas tīklos.
Tādā veidā mēs gan iegūsim māksliniekus, kuri var rādīt izrādes Rīgā, gan rezidenču apmeklētājus, gan arī dosim iespējas cirka izglītības pedagogiem nodarboties ar tālākizglītību. Tā mēs iegūsim arī dažādu pasaules cirka darbības modeļu piemērus, pēc kā varētu attīstīt Rīgas cirku,” sacīja Kehre.
Cirks vēlas ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot
Viņa pieļāva, ka ar konkrētu izrāžu un izglītības programmu plānu varētu nākt klajā rudenī un pirmās izrādes atvest jau uz Ziemassvētkiem.
„Kamēr cirka ēkā Merķeļa ielā plaši izklaides pasākumi nav iespējami, šīs izrādes mēs varam izrādīt citās telpās Rīgā vai reģionos,” sacīja Rīgas cirka jaunā vadītāja. Viņa arī uzsvēra, ka vēlas paplašināt cilvēku izpratni par cirku un tā plašajām iespējām ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot un attīstīt sabiedrību.
„Jebkuram ir skaidrs, ka cirks tevi attīsta fiziski, radoši, veselīgi un intelektuāli. Cirks tevi veido par laimīgāku sabiedrības locekli. Proti, mēs vairs nerunāsim par cirku kā tikai lietu, ko es patērēju.
Cirks būs daļa no ikdienas brīvā laika pavadīšanas veidiem, no kompetenču izglītības, „skolas somas” veidiem. Es domāju, ka cirks būs daudz plašāks nekā tas ir šobrīd,” skaidroja Kehre.
Esošā cirka dotācija ir pietiekama
Valsts dotācija Rīgas cirkam pagaidām saglabāsies līdzšinējā apmērā – tie ir 300 tūkstoši eiro gadā, norādīja KM valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone. Ēkas rekonstrukcijai un fasādes stiprināšanai vajadzīgo naudu KM plāno gūt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un nākamajos gados ieplānot finansējumu arī visas cirka ēkas pakāpeniskai atjaunošanai, tai skaitā ar Eiropas fondu palīdzību.
„Skaidrs, ka pilnu Rīgas cirka ēkas rekonstrukciju ātrāk par piecu gadu periodu mēs nevarēsim uzsākt, bet mēs redzam, ka pa soļiem šo darbu var izplānot un mērķtiecīgi arī virzīt.” Kamēr nav sastādīta rekonstrukcijas darbu programma, nekādas aplēses par vajadzīgo finansējumu vēl nevarot nosaukt," norādīja Vilsone.
Rīgas cirka jaunā vadītāja pieļāva, ka ar esošo dotāciju būs pietiekami, lai iesāktu iecerētos darbus.
„Man šķiet, ka daudz ko var izdarīt, arī vienkārši vēloties to izdarīt – respektīvi, motivējot cilvēkus, aicinot tos, kuri patiešām vēlas attīstīt cirku Latvijā. Tāpēc iesākumam tas noteikti ir gana.”
Ziņots, ka uz Rīgas cirka valdes locekļa amatu bija pieteikušies seši pretendenti.
Bijušajai Rīgas cirka valdes loceklei Lolitai Lipinskai pilnvaras beidzās 2016.gada 31.decembrī. Līdz šim šos pienākumus pildīja KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.
KM jau iepriekš paudusi, ka Rīgas cirka turpmākai darbībai nepieciešamas pārmaiņas – tam jākļūst par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu. Īpaši jāattīsta cirka mākslas izglītības un rezidenču programmas, rēķinoties ar to, ka no 2018.gada būs jāatsakās no savvaļas dzīvnieku izmantošanas cirka priekšnesumos.
Ziņots, ka valdība atbalstīja likuma grozījumus, kas aizliegs cirka izrādēs un atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus. Aizliegums stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, savukārt Rīgas cirks, kas ir vienīgais reģistrētais cirks Latvijā, savvaļas dzīvniekus vairs nevarēs izmantot no nākamā gada 1.janvāra.
Uz jaunā direktora pleciem būs ne tikai radošā programma, bet arī ar cirka ēkas remontu saistītās rūpes. Ēkas nesošās konstrukcijas kopumā ir apmierinošā stāvoklī, tomēr, lai nodrošinātu drošu tās ekspluatāciju pasākumu rīkošanai, ir jāveic cirka ēkas atjaunošanas un restaurācijas darbi, uzsvērusi KM.
