Tiesa, dati liecina, ka 26 autovadītājus radari neuztrauc vispār, melnā rekorda līderis ir auto īpašnieks ar 58 radara fiksētiem sodiem. Bet kāda “Mercedes” vadītājam pa kabatu nesita arī 540 eiro liels sods, jo atļauto 50 kilometru vietā viņš traucās ar ātrumu 148 kilometri stundā.
Stacionārajiem foto radariem ir divu gadu jubileja, un nesen darbu sāka divi jauni radari uz Salu tilta – 3.kārtas pirmie radari. Kopš 25.janvāra pie nobrauktuves uz Zaķusalu Mūkusalas ielas virzienā te konstatēti 2393 pārkāpumi, virzienā uz Maskavas ielu - 1876.
CSDD fotoradaru dati no 1.janvāra līdz 23.februārim
Protokoli – 49 171
no tiem:
Latvijas transportlīdzekļi - 37 816
Ārvalstu transportlīdzekļi – 11 355
Sodu summa – 2 159 530 eiro
No tiem samaksāti – 887 265 eiro
Pērn par radaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem noformēti 97 000 protokolu par kopējo naudas summu 3,75 miljoni eiro.
Ātrākie braucēji Latvijā pārvietojas ar “Mercedes”, “BMW”, “Ferrari” un “Porsche” markas automašīnām.
Uz šosejas, kur atļauts braukt ar 90 km/h, kāds “Porsche Panamera” uzrāvis 194 kilometrus stundā, par šo radara fotogrāfiju samaksājot 360 eiro sodu. Citur vietā, kur atļauts braukt ar 70 km/h, “BMW X5” traucies ar 189 kilometriem stundā, arī soda naudā saņemot 360 eiro.
Bet atļauto ātrumu 50 kilometri stundā kāds “Mercedes” pārkāpis gandrīz divreiz un maksās 540 eiro soda naudu.
Lielākoties šie ātrumu pārkāpumi fiksēti ar pārvietojamiem radariem.
Parasti autovadītājs saņem radara fiksētu sodu un izdara secinājumus. Bet 26 auto radaru redzeslokā nonākuši 22 reizes un vairāk.
Uz melnā pjedestāla trešās vietas stāv auto ar 51 fiksētu sodu, otrajā – mašīna, kas ātrumu pārkāpusi 57 reizes, bet pirmajā vietā – auto, kas atļauto ātrumu pārkāpis 58 reizes.
Un te jau ir runa par vadītāju psihi, uzskata Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
“Soda punktu nav, ir tikai sods. Un samaksas par šiem sodiem ir veiktas gandrīz 90 % apmērā. Tāpēc te jājautā – kas ir par iemeslu, ka tā notiek? Kaut kas nav kārtībā ar psihi? Ar attieksmi pret pārējiem vai pret sevi pašu?” saka CSDD direktora vietnieks Ģirts Rorbaks.
Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atgādina, ka autovadītājiem uz speciāliem kursiem jāiet, ja ir uzkrāts konkrēts soda punktu skaits.
Bet regulāros ātruma pārkāpējus policija plāno izķert, kad uz ielām parādīsies netrafaretie auto, “un tad būs cita runāšana”, saka Krapsis.
Taču to, ka radari savu uzdevumu pilda, CSDD pierāda ar datiem. Vietās, kur uzstādīti stacionārie radari, smago negadījumu skaits samazinājies par 42%, ievainoto skaits par 21%, un nav neviena bojāgājušā.
“Šis mērķis tiek sasniegts. Protams, gribētos, lai izlēcēju skaits samazinās,” atzīst Rorbaks,
Ķert šos izlēcējus arī būs policijas pienākums šogad. Taču tieši tāpat nost no trases sola ņemt kukuļdevējus un kukuļņēmējus. To, ka kukuļņemšana ir aktuāla, atzīst policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzīst.
“Darbinieki pielāgojas viens otram un no ilgstoša darba rodas nelāgas domas,” saka Ķuzis.
Krapsis gan cer, “ka šie signāli par koruptīviem gadījumiem tiks izskausti”.
Tieši kukuļņemšanā pieķerto ceļu policistu skaita dēļ arī sākta reforma, policistus kontrolēs stingrāk. Pagājušā gadā pieķerti 15 darbinieki, gadu pirms tam - 9, “tas, ka skaits dubultojās, mums arī lika pieņemt šos lēmumus”, atzīst Krapsis. Pēc plānotajām izmaiņām masveida atlūgumi nesekojot, daži ceļu policisti plānojot darbu pamest.
Šogad plāno iepirkt arī 400 videosistēmas, kas atradīsies pie paša policista. Nofilmētais kalpos arī kā pierādījums konfliktos, lai pierādītu, kuram bija taisnība. Taču pēc iespējas centīsies mazināt policistu un vadītāju saskarsmi.
“Šis kontakts, nepieciešamība apturēt auto. Tur arī rodas tie konflikti. Tāpēc pēc iespējas jāsamazina kontaktu iespējas. Dokumentu pārbaude? Nav tāda jēdziena! Tam jāpazūd no sadzīves,” saka Ķuzis.
Policijas darba izmaiņas paredz, ka slēpņi jāaizmirst, policistiem trafarētajās mašīnās jākļūst redzamiem, bet ātrumu uz ceļa mazinās arī ar slēptās kontroles metodēm.
“Galvenais akcents – netrafarēti auto, tie mums būs 40, un 15 pārvietojamie radari, kas jau tiks izvietoti slēptā veidā,” stāsta Ķuzis.
Netrafarētie auto uz ielām un šosejām sāks patrulēt vasaras sākumā.
TOP ātruma antirekordi ārpus apdzīvotām vietām:
- 139 km/h – 28.janvārī Olaines novadā, A8, 15,2.km virzienā uz Rīgu. BMW X6
- 138 km/h - 5.februārī Olaines novadā, A8, 15,1.km virzienā uz Olaini. BMW X5
- 137 km/h – 9.februārī A10, 16.km, virzienā uz Jūrmalu. “Mercedes Benz S500 4MATIC”
- 137 km/h – 5.februārī A1, Tallinas šoseja, 26.9.km. “Toyota RAV4”
TOP ātruma antirekordi ārpus apdzīvotās vietās:
- 117 km/h (atļauts – 70 km/h) - 11.februārī, Rīgā, Krasta ielā. “Mercedes Benz GL 420
- 117 km/h (atļauts – 70 km/h) – 26.janvārī Salu tilts, nobrauktuve uz Zaķusalu Maskavas ielas virzienā “Toyota RAV4”
- 116 km/h (atļauts – 70 km/h) - Salu tilts, nobrauktuve uz Zaķusalu Maskavas ielas virzienā “Toyota RAV4”
