Kā norāda "Re:Baltica", par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas "Mossack Fonseca" (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu "Nordea" aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina "Re:Baltica".
Saskaņā ar "Re:Baltica" informāciju, "Panamas dokumentos" atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.
Pētniecības centrs secina, ka daļa "Panamas dokumentos" atrodamie materiāli par Aivaru Lembergu un viņa meitu bija zināmi iepriekš, proti, dokumentos minētās ārzonu formas ir publiski zināmas no tiesu materiāliem saistībā ar joprojām izskatāmo krimināllietu, kurā prokuratūra ārzonu mudžeklī cenšas pierādīt, ka politiķis ir patiesais saimnieks daļā Ventspils uzņēmumu.
Žurnālisti atgādina, ka 2008.gada janvārī-martā Lemberga advokāte Irina Kauke lūdza MF sniegt oficiālu atbildi, vai Lembergs ir saistīts ar virkni Panamā un Britu Virdžīnu salās reģistrētām firmām, kuras figurē viņa kriminālprocesā - "Zele Mineral Resources Limited", "Hinch Invest & Finance S.A", "Regina Development Inc", "Kaywood International Limited", "Concavo Limited", "Delvar Invest Eurocom", "Digentia".
MF par maksu sniedza arī šādu pakalpojumu. Panamas juristi atbildēja, ka viņa paša vārda reģistros nav, bet tas nenozīmē, ka viņam nekas nepieder, jo akcionāru sarakstus tur pašas kompānijas. Kauke atteicās no komentāriem "Re:Baltica" pētniekiem un paziņoja, ka kategoriski iebilst pret informācijas publicēšanu.
Dokumentos arī atrodams apliecinājums, ka Lemberga meita Līga ir firmas "Canrif Limited" direktore, taču nav plašākas informācijas, kam tā izmantota.
LTV "Panorāma" Lembergs skaidroja, ka viņa vārda nokļūšana "Panamas dokumentos" ir saistīts "ar manas advokātes vēstuli tai firmai, no kuras izzagti tie faili, lai viņi iedod izziņu par te gandrīz 10 kompānijām, vai es tur esmu dalībnieks vai neesmu".
Divi ārzonu uzņēmumi Panamā piederējuši uzņēmējam Aināram Gulbim. Vienā no tiem, "Farber & Associates", par direktoriem iecelts viņa tēvs Alvils un dēls, tenisists Ernests Gulbis.
Ainārs Gulbis "Re:Baltica" skaidrojis, ka firmu nopircis 1990.gadu vidū, kad neesot juties droši par savu īpašumu un to, vai kāds to nemēģinās atņemt. Pēc Gulbja teiktā, vienīgais firmas uzdevums bijis turēt "SWH Grupas" akcijas, un tagad, kad tā pārdota, arī ārzonas firma esot likvidēšanas procesā.
Ainārs Gulbis arī noliedz, ka uzņēmumam būtu kāda saistība ar dēla Ernesta sportista gaitām. "Es esmu vienīgais labuma guvējs un iecēlu tēvu un Ernestu par direktoriem, jo tas ir ģimenes uzņēmums un es viņiem uzticos. Firmai nekad nav bijis neviena rēķina bankā, tā nekad nav veikusi nevienu pārskaitījumu. Ar Ernesta karjeru tai vispār nav nekāda sakara," teica Ainārs Gulbis.
Vēl izgaismots arī uzņēmuma "Dzintars" valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova vārds. Viņš norāda – ofšors savulaik izmantots, lai spētu darboties Krievijas biznesa vidē. "Tas neskar "Dzintaru", bet tikai manu privāto biznesu. Atvēru ofšoru, jo 90. gadu sākumā daudz kontaktējos ar NVS valstīm, kur nodarbojos ar biznesa konsultācijām. Bet tur jebkurā brīdī iespējams reiderisms. Tu esi pilnīgi neaizsargāts. Ar ofšoriem tā nenotiek," saka Gerčikovs.
Kā informē "Re:Baltica", saskaņā ar dokumentiem pirms dažiem gadiem ar ārzonu firmu palīdzību uzņēmējs, "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons mēģinājis saglabāt kontroli pār finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu. 2010.gadā, kad "Lido" bija nopietnas problēmas, noslēgta vienošanās ar trim firmām - Panamā reģistrēto "Carcel Holdings", kā arī Britu Virdžīnās reģistrētajām "Joyton International" un "Joondaloop Financial Corp".
"Lido" apņēmies samaksāt šiem uzņēmumiem Ķirsona un divu citu viņa firmu parādus par 21 miljonu dolāru. Neilgi pēc tam "Lido" ieguvis tiesisko aizsardzību, bet pats Ķirsons pasludināja maksātnespēju, atgādina "Re:Baltica", norādot, ka krīzes laikā šādas shēmas uzņēmēji mēdza izmantot, lai ar fiktīvu kreditoru palīdzību, aiz kuriem paši slēpās, paturētu savās rokās vērtīgus aktīvus un izvairītos no visu īsto parādu atmaksāšanas.
Divām no ārzonu firmām kā pilnvarotais pārstāvis norādīts Vladimirs Šestakovs - vēlākais Ķirsona biznesa partneris džudists, bet trešajai - advokāts Valdis Bergs. Šīs detaļas atklāj starp Ķirsonu, "Lido", trim ārzonu firmām un "DnB Nord" banku 2011. gada nogalē noslēgtais līgums, kuru Panamas firma "Carcel Holdings" nosūtījusi MF.
Ārzonu iespējas Ķirsons izmantoja arī vēlāk, ieķīlājot Kiprā reģistrētam uzņēmumam sava uzņēmuma "MC Horeca Holding" daļas. Arī Kipras firmas pārstāvis bija Šestakovs, toreiz ziņoja LTV. Ķirsons uz "Re:Baltica" lūgumu atbildēt, kāpēc izmantojis ārzonu firmas un kam tās pieder, neatsaucās. Taču agrāk viņš publiski izteicies, ka krīzes laikā bija pierunāts uz šaubīgiem maksātnespējas risinājumiem, bet tad izvēlējies godīgu sarunu ar kreditoriem.
"Re:Baltica" arī informē, ka MF pakalpojumus aktīvi izmantojis arī jaunais "airBaltic" investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - vēl pirms trim gadiem darbojušās trīs ārzonu firmas - "ARQ Aviation Limited", "ARQ Investment Limited" un "ARQ Real Estate Holdings Limited", kurās viņš bijis vadītājs.
Firmas veidotas 2008.gadā, savukārt 2011.gadā, kā liecina sarakste, MF ilgāku laiku nesekmīgi centusies iegūt tai nepieciešamo ar klientu saistīto informāciju jeb "due diligence".
Tikai 2013.gadā Montāgs-Girmess sācis interesēties par firmu slēgšanu. Sarakste arī atklāj norādes uz Montāga-Girmesa aktivitātēm Krievijas tirgū, to skaitā nekustamo īpašumu jomā, konstatējis "Re:Baltica".
"ReBaltica" pētniece Inga Spriņģe gan uzsver – arī par, piemēram, Aizkraukles banku dokumentos atrodami aptuveni 200 ieraksti. Žurnāliste arī skaidro – ārzonu darījumu paši par sevi nav nelegāli un katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. "Šajā gadījumā ir divas lielas lietas. Viens - ja to izmanto pašmāju uzņēmēji, visticamāk, tas tiek darīts, lai optimizētu nodokļus. Tas nozīmē, ka Latvijas valstij netiek samaksāti nodokļi, ja viņi strādātu šeit pēc mūsu likumdošanas un mūsu nodokļu bāzes. Otra lieta – šie ofšori pārsvarā iet roku rokā ar naudas atmazgāšanu," norāda Spriņģe.
Kā ziņots, no Panamas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" datu centra nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm. Dokumenti par slēptiem ofšoru darījumiem attiecas uz gandrīz 40 gadus ilgu periodu. Panamā bāzētajai firmai ir biroji vairāk nekā 35 valstīs.
