Prezidents pirmdien, 12. septembrī, Saeimai nosūtījis priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai un likumu kvalitātes uzlabošanai, informēja prezidenta preses dienests.
“Likumprojektu apspriešana vairākos lasījumos ļauj sagatavot pārdomātu un izsvērtu regulējumu. Tas arī rada iespēju iesaistīt likumprojekta apspriešanā tā iespējamos adresātus un pārliecināties par izstrādātā teksta kvalitāti,” savā vēstulē Saeimai uzsvēris Valsts prezidents.
“Sasteigti pēdējā brīža risinājumi, kuros, kā pieredze rāda, kļūdu iespējamība ir ļoti liela, nebūtu vēlami,” uzsver Vējonis.
Prezidents ierosina apsvērt iespēju Saeimas kārtības rullī noteikt, ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus vai tehniskus labojumus vai ir nepieciešami, lai novērstu likuma teksta neatbilstību Satversmei.
Vējonis uzskata, ka trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa.
Lai uzlabotu sabiedrības iespējas iegūt informāciju par Saeimas pieņemtajiem likumiem, likumdevēja motīviem un apsvērumiem, Valsts prezidents ierosina apsvērt iespēju nodrošināt likumprojekta anotācijas teksta salāgošanu ar likuma redakciju, kāda tā ir galīgajā lasījumā, vai katram likumprojektam trešajā lasījumā sagatavot paskaidrojuma rakstu vai skaidrojošu ziņojumu.
“Likumu kvalitāte ir nesaraujami saistīta ar sabiedrības iespējām noskaidrot likumdevēja gribu un izprast likumā ietvertā regulējuma mērķi. Svarīgi, lai Saeimas pieņemtais likums būtu saprotams un likumdevēja rīcība būtu izskaidrota,” uzsver Vējonis, aicinot arī lietotājiem draudzīgā veidā nodrošināt likumprojekta izstrādes materiālu un atbildīgo komisiju sēžu audioierakstu pieejamību Saeimas mājaslapā.
Šāda kārtība precīzāk atklātu likumprojekta iesniedzēja ieceres, sniegtu informāciju par likumprojekta vajadzību, iespējamo ietekmi uz dažādām jomām, izstrādes gaitu un plānoto piemērošanu.
Tāpat arī Valsts prezidents aicina nostiprināt jau šobrīd parlamentā iedibināto labo praksi sniedzamos priekšlikumus rakstveidā pamatot.
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka praksē ir problēmas ar konceptuālo jautājumu risināšanu trešajā lasījumā, un tās vairākas reizes nonākušas līdz prezidenta galdam, un prezidentam bija jālūdz likumu otrreizējā caurlūkošana, jo neizsvērti priekšlikumi atsevišķos gadījumos pat sabojāja visu labo darbu, kas izdarīts iepriekšējos lasījumos.
Jaunzeme norādīja, ka līdzīga laba prakse ir arī Igaunijā un Francijā, kur trešajā lasījuma likumus labo tehniski valodnieciski un novērš iespējamas pretrunas ar konstitūciju.
Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa - Egnere (“Vienotība”) raidījumā “pēcpusdiena” atzina, ka šādas iniciatīvas jau ilgāku laiku virmo gaisā, un prognozēja, ka izmaiņas Saeima varētu pieņemt šīs sesijas laikā, bet tas, cik ātri noritēs darbs, būs atkarīgs no tā, cik daudz savu priekšlikumu iesniegs deputāti.
Jau ziņots, ka Vējonis jau iepriekš, uzrunājot 12. Saeimas deputātus pavasara sesijas noslēguma sēdē, kritizēja deputātus par svarīgu priekšlikumu pēkšņu iekļaušanu likumprojektos trešajā lasījumā un aicināja parlamentu uzlabot likumdošanas darba kvalitāti.
Valsts prezidents toreiz uzsvēra, ka sabiedrība no Saeimas sagaida pārdomātus likumus, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ekonomiskā izaugsme, tomēr ikdienā nākas sastapties ar gadījumiem, kad rodas pamatotas šaubas par likumdošanas procesa un likumu kvalitāti.
