Bērziņš, noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nav guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. Neviena no nosauktajām personām netiks aicināta sastādīt Ministru kabinetu, teikts prezidenta paziņojumā medijiem.
Sarunās ar partiju vadītājiem Valsts prezidents ir uzsvēris, ka viņa galvenais mērķis ir izveidot tādu valdību, kas personāliju un rīcībspējas ziņā būtu kvalitatīvāka par līdzšinējo un spētu jau tuvākajā laikā risināt valsts attīstībai aktuālus un sarežģītus jautājumus.
Valsts prezidents neatbalsta tādu pieeju kandidāta izvēlē, kas tiek pakārtota vienīgi nosacījumam, lai partiju izvirzītajam kandidātam izdotos iegūt vairākuma atbalstu parlamentā. Politiskais spēks, kas pats ir uzņēmies valdības veidošanas iniciatīvu, premjera kandidāta virzīšanas kritērijos neievēro konsekventu nostāju.
Viens no sākotnēji izteiktajiem „Vienotības” kritērijiem nākamajam valdības vadītāja kandidātam ir nepieciešamība pēc labām fiskālās politikas un makroekonomikas zināšanām, kas neatbilst otrajā sarunu kārtā virzītā kandidāta kompetencēm, teikts prezidenta paziņojumā medijiem. Arta Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību par to, ka viņš nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā.
Esmu pārliecināts, ka to personu loks, kuras varētu tikt virzītas premjera kandidātam ir ievērojami plašāks nekā šobrīd publiski izskanējis. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas varētu uzņemties valdības vadīšanu. Es gaidu no Saeimā pārstāvētajām partijām reālus kandidātus,” otrajā sarunu kārtā uzsvēra Valsts prezidents.
Jau vēstīts, ka prezidents šonedēļ noslēdza sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, lai nosauktu premjera amata kandidātu. „Vienotība" nolēma Ministru prezidenta amatam virzīt Pabriku, taču jau trešdienas rītā „Vienotības” pārstāvis Dzintars Zaķis atklāja, ka partija jau domā par citu kandidātu, meklējot to gan partijā, gan ārpus tās
Dombrovskis no amata atkāpās novembra nogalē. Šo soli viņš pamatoja ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju, kurā, iebrūkot veikala „Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki.
"Vienotība" pauda gatavību uzņemties arī nākamās valdības vadību un izvirzīja trīs iespējamos kandidātus – Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Valsts prezidents pēc sarunām ar politiskajām partijām nolēmis uz valdības vadītāja amatu nenosaukt nevienu no izvirzītajiem kandidātiem un turpināt politiskās konsultācijas šonedēļ.
Prezidents arī neoficiāli piedāvājis premjera amatu Āboltiņai, taču viņa no tā atteikusies.
