Jūrmalas rezidencē prezidents Andris Bērziņš visā savā pilnvaru laikā nav iegriezies ne reizi. Tāpēc te ir maz izmaiņu no tā laika, kad šo ēku atstāja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers.
Jūrmalas rezidencē joprojām ir pēc Zatlera kundzes ieceres iegādātais spogulis ar ūdenssienu, tiek saglabāti arī dīvāni un iepriekšējais guļamistabas iekārtojums. Lai gan Zatlera dēla izmantotajā istabā sākuši tecēt griesti, īpašums kopumā tiek turēts kārtībā, tīrīts un apkurināts, to apsargā Militārā policija.
Citiem mērķiem to izmantot ir problemātiski - ēka akreditēta darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tas nozīmē, ka te drīkst rīkot tikai īpašus pasākumus ar augsta līmeņa amatpersonu dalību un visi iesaistītie tiek pakļauti valsts drošības iestāžu kontrolei. Pirms diviem gadiem te notikuši vien pāris pasākumi, kuros pabijuši trīs Baltijas premjeri un Rīgas konferences dalībnieki.
Kad rezidence bija apdzīvota, vidējie izdevumi mēnesī bija 16 625 eiro, bet rezidence bez iemītnieka izmaksā 4100 eiro. Jūrmalas rezidences izmaksas vidēji mēnesī 2010.gadā bija 16 625,15 eiro, 2014.gadā - 4 100,40 eiro, liecina Valsts Prezidenta kancelejas dati.
Bet valsts prezidents, neizmantodams māju ar skaisto skatu uz jūru, dzīvoja savā Vecrīgas dzīvoklī, bet brīvdienas pavadīja lauku īpašumā Amatas novadā, par ko savulaik saņēmis daudz kritikas saistībā ar tūrisma attīstībai paredzētās Eiropas naudas izmantošanu privātiem mērķiem.
Citi salīdzinošie skaitļi rāda, ka ārzemju vizītēs prezidents Bērziņš devies ievērojami retāk nekā priekšgājēji. Vaira Vīķe-Freiberga pirmajā prezidentūras termiņā devās 88 ārzemju vizītēs, Zatlers - 96, Bērziņš - tikai 56. Iespēju virzīt likumus Saeimā prezidents Bērziņš no 2011. līdz 2015.gadam izmantojis 13 reizes. Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras laikā (1999 - 2007) virzījusi deviņas iniciatīvas, Valdis Zatlers (2007 - 2011) 14 iniciatīvas, liecina Valsts prezidenta kancelejas dati. Piemēram, Bērziņš vēlējās panākt, ka uz Saeimu un Eiroparlamentu drīkst startēt tikai partijas ar vismaz 500 biedriem, kā arī to, ka premjeram piešķirama lielāka loma, tai skaitā ministru izraudzīšanā. Taču Saeima prezidenta idejas noraidīja. Savulaik, sākdams prezidentūru, Bērziņš solīja, ka būs prezidents - tautsaimnieks.
Ievēlēšanas dienā 2011.gada 2.jūnijā prezidents Bērziņš teica: "Lai mēs varētu pēc četriem gadiem, kāds ir mans ievēlēšanas termiņš, skaidri saprast, ka Latvijā dzīve ir uzlabojusies." Tagad, jautāts, vai tas izdevies, prezidents norāda: "Jā, nu tas temps varbūt varēja būt vēl augstāks, bet principā tas ir izdevies. Bet es to negribētu uzsvērt kā savu panākumu, to tomēr mēs kopīgi esam darījuši. Kaut vai tas rādītājs, ka aizbraukušo skaits samazinās, ir tomēr tas rādītājs, ka iespējas tomēr pieaug mūsu zemē."
Par savas prezidentūras veiksmi Bērziņš uzskata faktu, ka viņš veicinājis kontaktus ar Centrālāzijas valstīm. Bet neesot veicies virzīt uz priekšu reformas izglītības nozarē.
Uz jautājumu, vai ir kaut kas, ko nožēlo vai būtu darījis citādāk, Andris Bērziņš atbild: "Protams, visam, it sevišķi šim postenim, ir daudzas atšķirības. It sevišķi priekš manis tas bija tāds. Līdz šim man tomēr bija ar ļoti konkrētiem cilvēkiem konkrēti jautājumi. Šeit tomēr tās lietas bija daudz, daudz vispārīgākas un tas prasīja, protams, laiku, lai pieskaņotos un atrastu to labāko veidu, kā tomēr būt ne tikai procesā, bet arī, lai sasniegtu rezultātu."
Prezidents, būdams pārticis cilvēks un arī saņemdams valstī lielāko pensiju, savu prezidenta algu visus četrus gadus ir turpinājis ziedot dažādiem mērķiem - izglītības un rakstniecības jomām, kā arī bērnu slimnīcai. Ņemot vērā, ka prezidenta mēneša alga ir 2205 eiro, pēc mūsu aprēķiniem prezidentūras laikā Bērziņš četros gados kopā ir ziedojis 105 840 eiro.
