Pretvēža gada vērtējums: publicitāte ir panākta, daudzas problēmas saglabājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pagājušajā gadā cīņā ar vēzi bija sperti salīdzinoši sīki solīši, kuros sabiedrība informēta par vēža risku un pazīmēm, taču maz kas darīts, lai mazinātu vēža pacientu rindas un ieviestu jaunus, inovatīvus medikamentus.

 

"Ja Veselības ministrija ir daudzmaz apmierināta par paveikto, tad sabiedrisko organizāciju un ārstu onkologu viedoklis krasi atšķiras," intervijā Latvijas Radio programmā "Pēcpusdiena" norādīja Saeimas deputāts Romualds Ražuks ("Vienotība").

Viņš uzsver, ka pērn izdevies pievērst sabiedrības uzmanību, kādēļ cilvēki mirst ar vēzi un norādīt, ka ir nepieciešams regulāri pārbaudīt savu veselību. Tomēr vienlaikus nav nedz jaunu zāļu, nedz arī sarukušas pacientu rindas.

Ražuks pauda, ka visu turpmāko šīs Saeimas sasaukumu, kas ir vairāk nekā 2,5 gadu, onkoloģija paliks viena no prioritātēm veselības nozarē Saeimā. Ražuks skaidroja, ka tiks veidota jauna pretvēža ārstēšanas programma Latvijā, jo būtu bērnišķīgi iedomāties, ka bez programmas un plāna izdosies piesaistīt finansējumu vēža ārstēšanai.

Arī otrdienas dienvidū Saeimas veselības apakškomisijas sēdē pacienti, ārsti speciālisti, Veselības ministrijas pārstāvji un deputāti apsprieda onkoloģiskās modrības jeb pretvēža gada rezultātus. Veselības ministrijā uzsvēra onkoloģiskās modrības gada pozitīvos rezultātus un norādīja, ka nekad iepriekš publiskā telpa nebija tik piesātināta jautājumiem, kas veltīti vēzim.

Valsts galvenā onkoloģe Dace Baltiņa stāstīja, ka šobrīd ministrijā gaida rezultātus par pērnā gada saslimstības rādītājiem un skrīninga apmeklējumu. Tomēr sākotnējie dati jau rādot, ka „ledus ir sakustējies”.

Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne norādīja, ka Latvijā ir „daudzmaz laba” situācija krūts vēža ārstēšanā, kā arī pērnajā gadā situācija uzlabojusies nieru vēža ārstēšanā.

Gunta Purklane: Par onkoloģijas modrības gadu
00:00 / 01:03
Lejuplādēt

Purkalne gan kopumā par sasniegtajiem onkoloģiskās modrības gada rezultātiem bija skeptiska, atgādinot, ka ir bijusi publicitāte, bet vēzis nav 2015. gada slimība, tas ir zināms jau ilgu laiku, un saslimstības, mirstības un vēlas diagnostikas problēmas bija jau zināmas jau ilgi.

Viņa uzsvēra, ka cīņai ar slimību īpaši svarīga ir agrīna diagnostika un pareiza mūsdienīga ārstēšana, bet, piemēram, par spīti apspriedēm par nepieciešamību mazināt onkoloģisko pacientu rindas uz izmeklējumiem un pie ārstiem aizvien veidojas gars rindas.  

Tāpat onkoloģe norādīja, ka visā pasaulē pēdējā desmitgadē pastāvīgi vismaz par 1% sarūk mirstība no vēža. Turpretī Latvijā desmit gadu laikā mirstība no vēža pieaugusi par 11%.

Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole intervijā Latvijas Radio "Pēcpusdiena" uzsvēra, ka pilnvērtīgai vēža apkarošanai ir nepieciešams lielāks finansējums. Veselības ministrija prasījusi papildu 140 miljonu eiro lielu finansējumu šogad visai veselības nozarei, taču saņemts papildinājums vien C hepatīta un AIDS ārstēšanai, bet ne onkoloģijai. Tiesa, jau šobrīd ir palielinājies to pacientu skaits, kuru diagnozes atklāj pirmajā stadijā, kad pacientus vēl iespējams ārstēt, nevis otrajā vai trešajā, kad to izdarīt ir grūtāk vai pat neiespējami.

Arī onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšēdētāja Gunita Berķe akcentēja, ka ir ļoti rūpīgi jāizveido sistēma, kurā pēc akūtas ārstēšanas cilvēks nonāk regulārā pārbaudē, jo vēzis ir hroniska slimība, kas var atkārtoties. Bez papildu finansējuma cīnīties ar vēzi būs grūtāk. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti