„Tas eksperiments varētu būt marta otrā pusē pēc optimistiskiem skatījumiem, attiecīgi eksperti pētīs, skatīs, varbūt pirmie provizoriskie secinājumi par parametriem, ķīmiskiem sastāviem metālam un betonam, ko vēl vajadzēs dublēt ārzemēs, varētu būt vasarā,” prognozē Grišins.
Deputāts Andrejs Eksniņš no "Saskaņas centra" sēdē gan pauda bažas par izmeklēšanas gaitu: „Jūs, tāpat kā Valsts prezidents, esat lietojis vārdu "noziegums". Kas uzņemsies atbildību, ja šis noziegums izmeklēšanas pārvērtīsies par negadījumu, jo līdz šim brīdim lietā nav neviena aizdomās turētā. Līdzīgi kā, piemēram, ir bijis Krājbankas lietā, es atceros, pirmdien tika visi aizturēti, otrdien tika vesti uz tiesu apcietināšanai".
Grišins atbildēja, ka izmeklēšanas laikā noziedzīgs nodarījums nevar kļūt par negadījumu. Viņš gan atgādināja, ka kopš pērnā gada aprīļa līdz ar Krimināllikuma izmaiņām maksimālais sods par pārkāpumiem būvdarbu jomā ir četru gadu brīvības atņemšana. Iepriekš bija astoņi gadi, un, pēc Grišina, teiktā, pat likumu mainot, tiesa nevarētu piemērot smagāku sodu ar atpakaļejošu datumu:
„Tas nav būtisks jautājums, vai mēs šodien izšķiramies, ir aizdomās turētie vai nē. Ja jautājums būtu tikai vienā skrūvē, tad droši vien varētu noslēgt šo kriminālprocesu un neuzdot liekus jautājumus. Bet es domāju, ka atbilde nav tikai vienā tehniskajā risinājumā, tas visdrīzāk ir faktoru kopums, kur vairāki cilvēki kādā līmenī ir pielikuši nedaudz savu roku ar noziedzīgu nolaidību, un visu šo faktoru kopums arī noveda līdz traģēdijai".
Deputāte Rasma Kārkliņa savukārt jautāja Valsts policijas pārstāvim, vai tomēr policijai nav iespējas ātrāk izmeklēt atsevišķus varbūtējos pārkāpumus, kas neskar ilgo un komplekso ekspertīzi, piemēram, par signalizāciju, vai pietiekoši ātri reaģēja attiecības apsardzes firmas, vai kas ir atbildīgi par konkrētām lietām. Grišins norādīja, ka tieši signalizācijas jautājumu vispirms policijas darbinieki izmeklēja un saņemti vairāki iestāžu atzinumi.
„Bet kur ir tā problēma - šobrīd normatīvajos aktos ir atrunāta obligāta rīcība, kas amatpersonām būtu jādara, ja ir uguns, dūmi, acīmredzami [draudu] apstākļi, un signalizācijas nostrādāšana netiek atrunāta, un to katrs vēlas interpretēt, kā viņam tīk. Ja būtu noregulēts uzreiz tiesiskajās normās, procesa virzītājam būtu vienkāršāk. Līdz ar to mēs meklējam citus ceļus, kā atrast neizdarību,” skaidroja Grišins.
Valsts policija uzsver, ka šobrīd nav iemesla atteikties ne no vienas no trim izmeklēšanas sākumā minētajām versijām.
Jau vēstīts, ka pirmā versija skar iespējamās projektēšanas laikā pieļautās aprēķinu vai citas kļūdas, otrā - pirmās kārtas būvniecības procesā pieļautās kļūdas - piemēram, projektam neatbilstoša būvniecība vai nekvalitatīvu materiālu izmantošana. Savukārt trešā versija skar iespējamus apzaļumošanas laikā veiktus pārkāpumus. Līdztekus policija arī izmeklē, vai apsaimniekotājs un būvniecības procesa uzraugi nav veikuši noziedzīgus nodarījumus.
Šobrīd procesa virzītājs un uzraugošais prokurors devušies uz Poliju, kur Katocivē bija notikusi līdzīga traģēdija.
