Panorāma

Lemjot par budžetu, domās par sociālo vienlīdzību

Panorāma

Miris izcilais baleta solists Aleksejs Avečkins

Pirms 22 gadiem sākās apvērsums

Pirms 22 gadiem sākās apvērsums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pirms 22 gadiem 1991. gada 19. augustā Latvijas Televīzijas ēters „Panorāmas” laikā bija kluss. Īsi pirms pusastoņiem vakarā televīzijas skatītāji tiešraidē izdzirdēja, ka Zaķusalas ēkas foajē jau ārdās PSRS armijas un milicijas specvienību kaujinieki - viņu uzdevums bija panākt, lai Latvijas Televīzija, tāpat kā Latvijas Radio apklust iespējami ātri. Tā Latvijā atbalsojās PSRS galvaspilsētā Maskavā konservatīvo komunistu uzsāktais Augusta pučs, kas izgāzās pēc trim dienām un pilnībā mainīja daudzu valstu vēsturi un nākotni.

Par dramatiskajiem notikumiem pirms 22 gadiem tagad vēsta arhīvu videomateriāli. Kā zināms, ikvienā apvērsumā svarīgi ir panākt kontroli pār sakaru punktiem un plašsaziņas līdzekļiem. Tā laika Latvijas valdība uzreiz pēc ziņām par tā dēvētās ārkārtas stāvokļa komitejas veikto apvērsumu aicināja iedzīvotājus uz nepakaļaušanos. Tādēļ pučisti, ko Latvijā pārstāvēja PSRS armijas pavēlniecība un Latvijas kompartija ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā, pavēlēja bēdīgi slavenajai speciālo uzdevumu milicijas vienībai jeb OMON pārtraukt Radio pārraides un Televīzijas darbu.

Gandrīz vienlaikus iebrukums notika Televīzijas translācijas centrā. To pučisti gribēja izmantot savas propagandas nodrošināšanai, taču darbinieki sabotēja viņu pavēles. Daudzi no aculieciniekiem atceras dramatisko pēdējo ziņu izlaidumu Zaķusalas studijā, arī bijusī diktore Velta Puriņa un tehniskais darbinieks Juris Neibergs.

„Te bija noliktas kameras, lai redzētu, kā bruņu transportieri brauc iekšā. - Kāds no centrālkomitejas gribēja uzstāties un viņi gribēja ieslēgt kameru. Mans dēls bija mašīnu jau aizdzinis, un mēs vēlāk aizbraucām nezināmā virzienā.”

Televīzijas pārraides izdevās pārtraukt, savukārt Latvijas Radio, kura centrālo ēku Doma laukumā arī ieņēma, tomēr turpināja darbu no slepena raidītāja Salaspilī. Tas arī kļuva par galveno informācija avotu Latvijā trijās diennaktīs, kad Padomju Savienība pārdzīvoja savu agoniju.

Augstākie armijas, Valsts drošības komitejas un partijas funkcionāri bloķēja toreizējo PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu vasarnīcā pie Melnās jūras. Arvien gan nav pilnībā noskaidrots, vai arī Gorbačovs sākumā nebija starp puča plānotajiem un tikai vēlāk no tā atsacījies. Pašpasludinātā Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja pārņēma varu, taču pilnībā tas neizdevās, galvenokārt pateicoties aktīvai nesen ievēlētā Krievijas Federatīvās republikas prezidenta Borisa Jeļcina un viņa sabiedroto pretdarbībai. Pučisti vēlējās novērst iecerētās „perestroikas” reformas, bet iznākumā pasteidzināja pilnīgu PSRS sabrukumu.

21. augustā pēc pučistu aresta Maskavā Baltijas valstis un vēlāk visas pārējās bijušās 15 padomju republikas pasludināja savu neatkarību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti