Piketa sākumā pie valdības mājas ieejas pulcējās vairāki Rīgas pašvaldības policisti, kas uzmanīgi vēroja alejā pulcējošos protestētājus. Viņiem rokās bija gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas karogi, kā arī dažādi plakāti.
Uz plakātiem vērojami dažādi uzraksti, piemēram, ”Stop islam”, „Lēmums par bēgļu uzņemšanu ir jāpieņem referendumā”. Tāpat plakāti saturēja naidīgākus tekstus, piemēram, „Latviešu tautas genocīdam – nē”, „250 bēgļi – tas ir tikai sākums” un citi.
Precīzu piketa dalībnieku skaitu grūti pateikt, taču tas sniedzas pāri diviem simtiem. Turklāt bija manāms, ka piketam pievienojas arvien jauni dalībnieki. Daudz piketētāju bija gados vecāki cilvēki, bet manāmi arī jaunieši. Ieradās arī autobuss ar dažādu Igaunijas organizāciju pārstāvjiem.
Viens no piketētājiem norādīja, ka viņam nav pieņemama "nāciju sapludināšana". "Tas [plānotā 250 bēgļu uzņemšana] ir kaut kāds projekts... (..) Tas diemžēl izskatās, ka tas ir projekts pret balto rasi pat, ne tikai pret latviešiem. Bet mums jau 300 000 bēgļu ir iekšā," teica piketētājs.
Vēl kāda piketētāja norādīja, ka diskusijā par bēgļu uzņemšanu vajadzēja iesaistīt daudz lielāku sabiedrības daļu.
"Es saprotu, ka Eiropas Komisija to ļoti spiež, taču to nevar patvaļīgi izdarīt. Tas ir tas pats jautājums kā Latvijas robeža, teritorija, iedzīvotāju sastāvs," teica piketa dalībniece, paužot viedokli, ka ar 250 bēgļu uzņemšanu šis process nebeigsies.
Vēl kāds cits piketa dalībnieks uzsvēra, ka Latvija pret imigrantiem cīnījusies pirms 25 gadiem, kad Rīgā bija plānots būvēt metro, taču no šīs ieceres atteicās tā iemesla dēļ, ka metro būvniecībai būtu jāpiesaista darbaspēks no ārvalstīm.
"Rīgā neļāvām taisīt metro ne jau tāpēc, ka nevajadzēja metro, bet tāpēc, ka negribējām, lai migranti pie mums brauc iekšā. Ņemot vērā to, ka latvieši ir 60% savā zemē, mēs nevaram atļauties nevienu pašu migrantu, mēs netiekam galā ar tiem, kas jau mums ir," teica protestētājs.
Piketā bija redzami arī daži Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības - Imants Parādnieks, Kārlis Krēsliņš un Rihards Kols. Kā ziņots, viņam bēgļu jautājumos bija nesaskaņas ar premjeri Laimdotu Straujumu ("Vienotība"), kā dēļ viņš zaudēja Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra amatu.
Tāpat pasākumu apmeklēja Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars, kurš norādīja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā nav pietiekami izdiskutēts.
"Diemžēl, šī procedūra [par 250 bēgļu uzņemšanu], kā tā ir notikusi, ir apejot parlamentu un sabiedrības intereses. (..) Šo lēmumu ir pieņēmis absolūts mazākums, un mūsu uzdevums ir panākt, lai nākotnē šādi lēmumi netiktu pieņemti," teica Dzintars.
Viņaprāt, pareizāk būtu īstenot līdzīgu politiku, kādu savulaik realizēja Austrālija. Tā noslēdza sadarbības līgumu ar Papua-Jaungvineju, lai tur izvietotu bēgļus neitrālā teritorijā - bēgļu izmitināšanas zonā, kur izvērtēja katru konkrēto gadījumu.
"Ja tiešām pierādījās, ka tie bijuši bēgļi, tad viņiem bija jāpaliek Papua-Jaungvinejā. Savukārt, ja tas tā nav izrādījies, tad viņi var doties vai nu atpakaļ vai arī uz kādu valsti, kas viņus pieņem, vai paliek nometnē, un to apmaksā Austrālija," teica Dzintars.
Pikets ilga stundu un noslēdzās plānotajā laikā - plkst.19, kad piketa dalībnieki sāka izklīst. Taču visi karogu nesēji devās gājienā uz Brīvības pieminekli, no kurienes vienoti aizdevās uz Nacionālās apvienības biroju Vecrīgā.
Pikets kopumā kopumā norisinājās mierīgi. Tiesa, pasākumā novēroti pāris incidentu.
Piketa dalībniekiem nav paticis kāds vīrietis, kurš uz pasākumu bija atnācis ar plakātu "Esmu kopā ar stulbeņiem". Viņš piketa rīkotājiem teicis, ka piketā piedalās, jo arī ir rasists. Piketa rīkotājiem nav patikusi šī cilvēka dalība protestā un viņi lūguši policistu palīdzību, lai šis cilvēks pamestu pasākumu.
Tāpat strīds noticis starp biedrības "Antiglobālisti" vadītāju Andri Orolu un piketa organizētāju pārstāvi Jāni Silu, kurš nevēlējās, lai pasākumā piedalītos arī antiglobālisti.
Konflikts pic.twitter.com/mREkqqOHO7
— Ivo Leitāns (@ivchix) August 4, 2015
Jau vēstīts, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, ka iecerējusi šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Šie plāni kārtējo reizi ir radījuši nesaskaņas koalīcijā - šoreiz valdību veidojošās partijas atklāti pārmet cita citai vēlmi bēgļu jautājumu izmantot, lai gāztu premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdību. Atturēties politiķus no akcijām pret bēgļu uzņemšanu aicināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
