Dienas ziņas

Slēpošanas trasēs gaidāms cenu kāpums

Dienas ziņas

Sniegs paralizē satiksmi galvaspilsētā

Alūksnieši piketē pret slimnīcas slēgšanu

Piketā pie Saeimas prasa Alūksnei neatņemt slimnīcu; reformu ieguvēja būšot Čakšas padomniece

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Gandrīz 200 Alūksnes un tuvējo novadu iedzīvotāju ceturtdien, 3.novembrī, piketā pie Saeimas pieprasīja Alūksnē saglabāt veselības aprūpes pakalpojumus pašreizējā līmenī.

Alūksnes novada iedzīvotāji jau ap četriem no rīta izbrauca uz Rīgu, lai jau pusdeviņos ar plakātiem rokās un pūtēju orķestra pavadībā atgādinātu politiķiem, ka viņi nevēlas pazaudēt savu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu. 

Mītiņā spēlēja orķestris, neiztrūka arī nāves tēmai veltītas atribūtikas – stilizēts zārks un plakāti ar aicinājumiem neļaut mirt uz sliekšņa un jautājumu, vai plānots paplašināt Alūksnes kapsētu.

Pārveidojot Alūksnes slimnīcu par dienas stacionāru, turienes ļaudis paliks bez neatliekamās palīdzības.

Savukārt ieguvēja būs valsts un Veselības ministrijai pietuvināti privātuzņēmēji, kam pieder Alūksnei tuvākās slimnīcas.

"Jo tālāk no Rīgas, jo mazāk vērta cilvēka dzīvība!", "Bergmani, atstāsi armiju bez slimnīcas?", "Nosauciet dzīvības cenu!", "Mēs arī gribam dzīvot!" - ar desmitiem plakātu dažāda gadagājuma alūksniešu pie Saeimas nama pieprasīja atteikties no Veselības ministrijas ieceres slēgt Alūksnes slimnīcu, to pārveidojot par dienas aprūpes stacionāru.

"Rīgā, sēžot Saeimas namā, nevar redzēt, kā mums laukos iet. Slimnīcu likvidē un pie nesakārtotās infrastruktūras, jo mums arī sabiedriskais transports neiet kā vajadzētu, tad mums šie pakalpojumi vispār ir liegti.

Ja no Apes ir jābrauc uz slimnīcu Gulbenē vai Balvos, tad mums ir jābrauc divas dienas," saka kāda no protestētājām.

Savukārt kāds kungs saka, ka tikai ar citu palīdzību nokļuvis Valmieras slimnīcā.

Pie piketa dalībniekiem pirms Saeimas sēdes piegāja daži deputāti, to vidū Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tāpat atsevišķi deputāti izmantoja iespēju, lai parakstītos pret slimnīcas reorganizāciju un aprunātos, bet citi īpašu uzmanību notiekošajam nepievērsa.

Savukārt veselības ministre Anda Čakša bažu pārņemtos ceturtdien neuzrunāja.

Arī Alūksnes apmeklējuma laikā trešdien ar slimnīcas vadītāju Marutu Kauliņu ministre netikās, bet pēc vizītes izteicās, ka cilvēki Alūksnē nepamatoti bieži tiek stacionēti.

"Mēs sniedzam neatliekamo palīdzību internajā profilā, traumatoloģijā, ķirurģijā, ginekoloģijā, bērnu traumatoloģijā," saka Alūksnes domniece un slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Viņa stāsta, ka pirmajā reformā krīzes gadu sākumā slimnīcā slēgta Dzemdību nodaļa. Pašlaik slimnīca gadā apkalpo 3000 pacientu, no valsts saņemot pāri par vienu miljonu eiro. Tāda profila slimnīca ir vienīgā 36 000 iedzīvotāju reģionā, uzsver Kauliņa, jo pacienti ar traumām tiek vesti arī no Balviem, Viļakas un Rugājiem.

"Ja mūs atstāj tikai par dienas centru, tad jebkuras traumas gadījumā pacienti  tiks vesti uz 150 kilometru attālo Rēzekni vai 120 kilometru tālo Madonu, vai Valmieru. Gulbenē ir tikai traumpunkts, kur nav 24 stundas nodrošināti radioloģiski izmeklējumi. Balvos ir neatliekamā palīdzība un stacionārs. Viņiem nav traumatologa un nepieņem tramatoloģijas pacientus," norāda Kauliņa.

Reformas ieguvēja - Čakšas padomniece

Lielākā ieguvēja no Alūksnes slimnīcas reformas būs pirms vairākiem gadiem privātās rokās nonākusī "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība".

Tā pieder veselības ministres padomniecei Alīdai Vānei, kura ir arī reformu līdzautore. Līdzi pacientiem sekos arī valsts dotācijas.

Tomēr privātslimnīcas līdzīpašnieks Marģers Zeitmanis ceturtdienas, 3.novembra, raidījumā "Rīta Panorāma" gan atzina, ka neatliekamie pacienti rada zaudējumus, savukārt interese ir vairāk par ambulatoro aprūpi, kas audzē peļņu. Tomēr Alūksnes slimnīcas vadītāja Kauliņa uzskata, ka Gulbenes un Balvu privātslimnīcas modelis var būt ne tikai ienesīgs īpašniekiem, bet arī bīstams pacientiem.

"Nevar atrasties dienas stacionārs, kur operē pacientus, un neatliekamais stacionārs 45 kilometru attālumā, ja ir tikai viens anesteziologs. Neatliekamā stacionārā ir jābūt anesteziologam, un infekcijas nodaļa nedrīkst atrasties, ja blakus nav slimnīca. Ikviens gripas vai citas infekcijas gadījums var komplicēties par plaušu tūsku, respiratoru akūtu mazspēju, kam ir nepieciešama reanimācija," sacīja Kauliņa.

Ziņots, ka Veselības ministrijas plānotā reorganizācija varētu skart  Cēsu, Dobeles, Kuldīgas, Tukuma, Preiļu, Līvānu un Krāslavas slimnīcas, kurām varētu pazemināt statusu, reorganizējot par dienas stacionāriem. Ministrija gan sola, ka izmaiņas sagaidāmas, agrākais, 2019. gadā.

Tāpat vēstīts par VM plānu Alūksnes slimnīcu pārveidot par dienas stacionāru. Tāpēc iedzīvotāji sāka vākt parakstus pret šīm izmaiņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti