Ceturtdien, 1.oktobrī, ir Starptautiskā senioru diena, un septiņās Latvijas pilsētās vecākās paaudzes pārstāvji sacenšas datorprasmju olimpiādē. Viņi visi pirmo reizi pie datora sēdušies jau cienījamā vecumā. Tieši mūžizglītība ir īpaši svarīga, lai mūža otrajā pusē neizkristu no darba tirgus, norāda Pasaules Bankas ekonomisti. Latvija pēc rādītāja ''Nodarbinātība pēcpensijas vecumā'' ir septītajā vietā Eiropas Savienībā, tomēr eksperti norāda uz vairākiem riskiem nākotnē.
"Viens iemesls satraukumam ir zemais izglītības līmenis, īpaši starp vīriešiem. Jo daudzi no viņiem pamet darba tirgu aptuveni 50 gadu vecumā, un ir skaidrs – reiz darbu zaudējuši, viņiem būs ļoti grūti to atgūt. Novērst bezdarbu vecāko cilvēku grupā ir ļoti svarīgi," skaidro Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota.
Slogs valsts sociālajam budžetam arvien aug, bet zemās dzimstības un daudzo aizbraucēju dēļ nav, kas to atvieglo. Baltijas valstīs līdz ar Bulgāriju, Rumāniju un Slovākiju vērojama izteiktākā sabiedrības novecošanās Eiropas Savienībā.
Pēc Eiropas statistikas biroja datiem pēc 45 gadiem – 2060. gadā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā gados vecāko cilvēku īpatsvars sabiedrībā būs pieaudzis no aptuveni 18%, kā tas bija vēl pirms pāris gadiem, līdz teju 30%.
Ilgtermiņā situāciju varētu uzlabot demogrāfijas kāpums, bet ar to pagaidām nesekmējas. Eksperti norāda – vienīgā izeja ir valsts sekmēts darba mūža pieaugums, respektīvi, jāpanāk, lai cilvēki gribētu un spētu strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Un darba devējiem seniori jāņem darbā.
"Nevaram mēs būt tik ļoti izvēlīgi, ja nāk uz interviju sieviete, kurai ir 55 gadi. Mēs nevaram gaidīt, ka nāks jaunietis, jo viņš nenāks, jo viņa fiziski nebūs, ir jānovērtē potenciāls, kas mums ir. (..) Pārējās Rietumeiropas valstis šos jautājumus risina ar imigrāciju. Tieši, ja skatāmies tos slaidus, migrācijas pienesums demogrāfijas uzlabošanā, bija ļoti būtisks," teica Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Darba mūža pagarināšanai gan īpaši svarīga ir arī sabiedrības veselība. Augsto sabiedrības novecošanās rādītāju Latvijā diemžēl veido emigrācija un sliktie demogrāfijas rādītāji, nevis augsts vidējais dzīves ilgums. Galvenie nāves cēloņi – dzīvesveida slimības, skaidro Labklājības ministrijā, norādot - šī rādītāja uzlabošana ir gan veselības aprūpes sistēmas veidotāju, gan pašas sabiedrības rokās.
