Rīgas Teikas vidusskolā, līdzīgi kā vēl citās 58 Latvijas skolās, skolotāji trīs mēnešus ik dienas pierakstīja katru darbību, kas tika veikta, gan lai sagatavotos mācību procesam, novadītu stundu, individuāli strādātu ar skolēniem, vestu viņus uz olimpiādēm, arī gatavotos vecāku sapulcēm. Mērķis – pētīt, cik daudz darba laika skolotājs patērē dažādu pienākumu izpildē.
„Pētījuma rezultātā varētu tikt izstrādāts jauns modelis, kā finansēt pedagoģiskos darbiniekus. Šim modelim varētu būt pozitīvās puses, jo būtu darba samaksā iekļautas visas pedagogu kompetences un pētāmie darbi, un pedagogi skaidri zinātu, par ko un cik viņam tiek samaksāts,” sacīja Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane.
Skolotāju pieraksti tika apkopoti un nosūtīti uz Izglītības un zinātnes ministriju speciālistu izvērtēšanai. „Uz šīs informācijas mēs jau esam uzbūvējuši to darba apjomu, ko veic pedagogs, lai tālāk varētu veidot to aprakstu vai normatīvo bāzi, kā mēs aprēķināsim pedagogu atalgojumu,” norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere.
Aprēķinot skolotāju atalgojumu, mērķis varētu būt darba samaksas izlīdzināšana. Jo nav noslēpums, ka ir pārslogoti skolotāji, bet ir arī tādi, kam pat slodze nesanāk.
„Mūsu mērķis ir mazināt pārslodzi un saglabāt adekvātu atalgojumu, bet tiem, kuriem zemais atalgojums, mazliet pacelt uz augšu, pakāpeniski izlīdzinot un sakārtojot pedagogu darba samaksas sistēmu, līdz ar to arī panākt adekvātu atalgojumu visiem pedagogiem par vienādi ieguldītu darbu,” saka Bašķere.
Aprobācijas mērķis būtu panākt, lai tiktu izstrādāts jauns pedagogu darba samaksas modelis, ko paredzēts ieviest 1. septembrī. Taču, pat ja modeli izdosies izstrādāt, jautājums par tam nepieciešamo finansējumu paliek neskaidrs. To pagaidām Izglītības ministrija nav saņēmusi.
