Kongresā piedalījās 90 delegātu, un bija arī daudz viesu. Viņu vidū arī kādu laiku neredzētas ekspolitiķu sejas. Piemēram, Jānis Krūmiņš, Jānis Zaržeckis un Jānis Straume, arī atsevišķi pašvaldību domju vadītāji. Daži partijas atbalstītāji nepiedalījās, piemēram, komponista Imanta Kalniņa laba vēlējumi partijai tikai pēcāk nolasīti.
Rēzeknē dibinātās reģionālās partijas „Vienoti Latvijai" pārstāvji kongresā norādīja, ka jūtoties pagodināti, ka Ainārs Šlesers atsaucies partijas piedāvājumam pievienoties. Šleseru, kā jau bija gaidāms, vienbalsīgi ievēlēja par partijas priekšsēdētāju.
„Šajā brīdī ir jāpalīdz vienai nelielai reģionu partijai kļūt par nacionāla līmeņa partiju, varbūt ir pienācis laiks izmainīt šos spēles noteikumus, kas Latvijā izveidojušies," sacīja Šlesers.
Vairāk nekā stundu garajā uzrunā kongresam Šlesers uzsvēra, ka viņam ir pietiekami liela pieredze aktīvajā politikā, strādājot daudzu valdību sastāvā. Viņš teica, ka divus gadus bijis ārpus aktīvās politikas, tomēr pašlaik ir gatavs tajā atkal atgriezties.
Savā garajā runā Šlesers atminējās, viņaprāt, labos laikus, kad viņš bijis politikā, un daudz kritizēja pēdējos gados pie varas esošo politisko spēku un pozīcijas partijas. Šlesers uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai nākamā valdība būtu nāciju izlīguma valdība.
„Mums jādara viss iespējamais, lai nākamā valdība, kura tiks izveidota pēc 12. Saeimas vēlēšanām, tiktu veidota nevis uz kaut kādiem pseidotiesiskuma principiem, bet lai būtu nāciju izlīguma valdība - pat nevis nacionālā, bet nāciju, - visi tie, kas dzīvo te, jūtas piederīgi, kuri negrib braukt prom no šis valsts, kuri grib dot savu pienesumu – lai viņi atbalsta šis nāciju valdības izveidi. Es uzskatu, ka ir skaidri jāpasaka: lozungi „Krievi nāk!", „Fašizm ņeproiģot!"- tie jāatstāj pagātnē. Un, ja kāds radikālis grib ar tiem ampelēties, lai viņš to dara, bet viņš nekad nevar atrasties varā," sacīja Šlesers.
Šlesers arī norādīja, ka nepieņemami arī esot būvēt dzelzs priekškarus ar Austrumiem:
„Laikā, kad esam ES un NATO, laikā, kad atrodamies Šengenas zonā un visās pārējās pasaules struktūrās pārstāvēti, mums nav ko baidīties no mūsu kaimiņiem Austrumos. Mums ir nepieciešama valdība, kura ir gatava kā līdzīgs ar līdzīgu sēdēt pie viena sarunu galda ar Krievijas vadību, ar Putinu, Medvedevu, visiem tiem, kas valda šajā valstī un runāt un vienoties, tā kā to dara Vācija. Vācija ar Krieviju, tas ir, ar Padomju Savienību ir karojuši - tur naids un bēdas ir krietni lielāki, miljoniem cilvēku gāja bojā".
Tribīnē teikt runu kāpa ekspolitiķis Jānis Straume, kurš kongresā piedalījās viesa statusā. Straume slavēja partiju „Vienoti Latvijai" un Šleseru:
Šeit nāk prātā viens teiciens, ko mēs visi labi zinām - mazs cinītis var gāzt lielu vezumu. Vezums ir gana liels. Tas ir trūdošās viltus tiesiskuma ideoloģijas vezums.Tas nebūs viegls darbs. Jūsu partijā ir iestājies Latvijas politikas smagsvars - cilvēks, kurš ne tikai nebaidās no sitieniem, bet - kas ir vēl būtiskāk - ir pierādījis, ka spēj turēt sitienus. Mūsu viltus tiesiskuma laikmetā tas ir ļoti nozīmīgi," kaismīgi sacīja Jānis Straume.
"Šodien jūs pieņēmāt manifestu, kas, manuprāt, varētu būt tuvs un pieņemams lielai daļai Latvijas veco iedzīvotāju, lielai daļai Latvijas senioru," - tas ir Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš, kurš arī bija ieradies kongresā un uzstājās ar runu. Vispirms viņš atbildēja uz vairāku žurnālistu izbrīna pilno jautājumu, kāpēc viņš - Latvijas lielākās nevalstiskās organizācijas pārstāvis ieradies:
"Latvijas vecākā paaudze ir ļoti norūpējusies par savu rītdienu. Jo, diemžēl, mūsu stāvoklis, neskatoties uz to, ka mēs arvien dziļāk integrējamies Eiropas Savienībā, ka pie mums ir veiksmes stāsts, ka pie mums ir ekonomiskais izrāviens -, diemžēl situācija mūsu pašu valstī turpina pasliktināties (..)". Siliņš vēlēja partijai „Vienoti Latvija" iekarot tautas uzticību.
Jāatgādina, ka Šlesers politikā pirmo reizi ienāca jau pirms aptuveni 15 gadiem. Pēdējo reizi viņš tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības „Par labu Latviju" saraksta. Tā bija vienīgā tautas atlaistā Saeima Latvijas vēsturē, un toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers šo referendumu rosināja pēc parlamenta atteikuma atļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Ārkārtas vēlēšanās par „Šlesera reformu partiju" pārdēvētā LPP/LC Saeimā neiekļuva un drīz pēc tam lēma likvidēties, tādējādi izvairoties arī no KNAB piespriestā pusmiljona latu soda nomaksas par pārsniegto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru un neatļautiem dāvinājumiem 9. Saeimas vēlēšanās. Savukārt pirms pusotra gada dibinātā partija „Vienoti Latvijai" līdz šim vairāk izcēlusies ar to, ka vairāki tās līderi neilgi pirms tam bijuši dāsni „Saskaņas centra" ziedotāji.
Partijas valdē turpmāk strādās arī Mareks Zeltiņš, Andris Pudāns, Dace Vītola un Gunārs Spradzenko.
"Vienoti Latvijai" ir Rēzeknē dzimusi reģionāla partija, bet ar šo kongresu tā vēlas sevi pieteikt nacionālā līmenī. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās partija ievēlēta astoņās no desmit pašvaldībām, kur tā startēja.
