Par šo priekšlikumu skatīšanu balsoja 20 deputāti no Nacionālās apvienības, pie frakcijām nepiederoši deputāti kā arī divi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji. Savukārt pret bija 34 „Saskaņas centra”, Reformu partijas deputāti. Bet „Vienotības”, kā arī daži Reformu partijas un ZZS deputāti balsojumā atturējās vai nepiedalījās.
Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs (NA) uzrunā norādīja, ka starptautiskā sabiedrība dažādiem līdzekļiem ierobežo agresorvalsti Krieviju, bet Eiropas Savienība apturējusi jebkādas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanas iespējām: „Agresoru valsts Krievija starptautiski tiek ierobežota dažādiem līdzekļiem. Eiropas Savienība ir pilnībā apturējusi sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju jebkad tālākā nākotnē. Ziemeļatlantijas alianse ir pārtraukusi jebkādu partnerattiecību sadarbību ar šo agresoru valsti Krieviju. Tiek veikta vesela virkne citu pasākumu, lai ierobežotu agresoru darbību Ukrainā."
Pret ierosinājumu asi uzstājās pie frakcijām nepiederošā deputāte Irina Cvetkova, uzsverot, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana būtiski papildina valsts budžetu. Cvetkova norādīja, ka starptautiskās sabiedrības un Krievijas attiecībās esot iestājies pamiers, tādēļ Latvijai nevajadzētu Krieviju kaitināt.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") iepriekš norādīja, ka vien pirms nedēļas stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas dubultoja naudas summu, kuru ieguldot nekustamā īpašumā, iespējams saņemt uzturēšanās atļauju.
Valdošajā koalīcijā uzturēšanās atļauju tirgošana jau ilgu laiku bijis strīdu objekts. Nacionālā apvienība vairākkārt centusies panākt, lai to tirgošana tiktu pilnībā pārtraukta, taču citas partijas apgalvojušas, ka uzturēšanās atļauju saņēmēji uzlabo Latvijas ekonomisko situāciju. Pirms nedēļas stājās spēkā kārtējie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 tūkstošiem eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt uzturēšanās atļauju.
