Neviens no plaši izskanējušajiem ar organizēto noziedzību saistītajiem kriminālprocesiem par nodokļu izkrāpšanu nav uzsākts, pateicoties banku ziņojumiem, kurus Viestura Burkāna jau 16 gadu vadītais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) pārsūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID). To intervijā “De facto” apstiprina Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieks Dairis Aniņš.
Lielā mērā ar šo neapmierinošo sadarbību pamatoti 1.aprīlī spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas bankām uzliek par pienākumu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, apejot Kontroles dienestu.
2015.gadā Finanšu policija uz Kontroles dienesta sniegtās informācijas pamata uzsākusi 19 kriminālprocesus, bet runa nav par skaļajām lietām. Daļa šīs informācijas par finanšu plūsmām iespējamo nodokļu izkrāpēju kontos pievienota vairākiem jau iepriekš uzsāktiem kriminālprocesiem un bijusi ļoti noderīga, lai pierādītu aizdomās turēto uzņēmumu un fizisko personu vainu.
Tomēr VID un Finanšu policijas vadība nav apmierināta ar izmeklēšanai svarīgo laiku, kas līdz šim zaudēts, informācijai izejot obligāto analīzes procesu Kontroles dienestā. Turklāt ne visi banku ziņojumi līdz šim nonākuši līdz VID.
Tas līdz šim saņēma tikai Kontroles dienesta analīzi par banku sniegtajiem ziņojumiem, nevis sākotnējo informāciju. Ir bijuši arī gadījumi, kad Kontroles dienesta atsūtītā analīze bijusi kļūdaina.
“Ja mēs runājam par Finanšu policijas atklātajām lielajām lietām, kas saistītas ar organizēto noziedzību, būsim godīgi – tie ir tie materiāli, kas ir radušies pašā Finanšu policijā jau iepriekš. Pēdējais, par ko mēs esam vienojušies ar Kontroles dienestu, ka mēs uzliksim tomēr prioritāti tādiem materiāliem, kuros ir aizturētā nauda, respektīvi aizturēti finanšu līdzekļi banku kontos, par kuriem varētu būt aizdomas, ka tie ir noziedzīgi iegūti,” klāsta Finanšu policijas direktora vietnieks Aniņš.
Līdz šim Kontroles dienests ļoti reti bez kavēšanās ziņojis VID jau brīdī, kad konkrēta banka Burkāna vadītajam dienestam prasīja akceptu savu klientu darījumu apturēšanai vai turpināšanai, ja bija saskatījusi aizdomīga darījuma pazīmes.
“No manas puses būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka Kontroles dienests nav devis kādu informāciju VID.
Es tā nevaru teikt pilnīgi noteikti, nē. Bet tagad ar šo jauno kārtību no 1.aprīļa, kad bankas mums, paralēli dodot informāciju Kontroles dienestam, sniegs informāciju arī VID par aizdomīgajiem darījumiem, mēs ļoti iegūstam, pirmkārt, laiku. Šī informācija mums atnāk ātrāk, nevis ejot vispirms caur Kontroles dienestu,” norāda VID direktores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns uzsver, ka gada laikā bankās Latvijā notiek apmēram 36-37 miljoni darījumu, un bankas ziņo gadā vidēji par 33-34 tūkstošiem. “Tātad mūsu rīcībā ir tikai daļa informācijas. Neviens cilvēks nevar izanalizēt šo milzīgo miljonu apjomu, līdz ar to masa paliek tāda, kura nav radījusi aizdomas bankām,” skaidro Burkāns.
Jau pirmdien, 18.aprīlī, lai vērtētu, cik apmierinoša bijusi Viestura Burkāna vadītā Kontroles dienesta sadarbība ar VID un Finanšu policiju, atbildīgās amatpersonas izsauktas uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi.
Kāpēc aizdomīgi darījumi skaļajās nodokļu shēmās identificēti tik vēlu un bankas nesteidz norobežoties no VID un Finanšu policijas redzeslokā nonākušiem klientiem? Vēl viens skaidrojums - līdz šim bankām informācija par klientu darījumiem VID bija jāsniedz tikai pēc tam, kad no VID bija saņemts konkrēts informācijas pieprasījums. Parasti tas bija gadījumos, kad VID nodokļu shēmās aizdomās turēto uzņēmumu vai personas jau bija brīdinājis un PVN audits jau bija veikts. Parasti no uzņēmumiem jau bija palikusi tukša čaula un konti iztukšoti.
Piemēram, naftas produktu vairumtirgotājs SIA “AVT nafta” pašlaik valstij ir parādā 9,1 miljonu eiro – lielākoties summu veido pievienotās vērtības nodokļa uzrēķins par, VID ieskatā, fiktīvi deklarētiem darījumiem. VID redzeslokā saistībā ar aizdomām par PVN izkrāpšanu SIA “AVT nafta” bija jau 2012.gadā, bet “Swedbank” ar uzņēmumu pārtraucis sadarbību 2015.gada janvārī. Pamatojums – izpētes laikā konstatēts, ka klients iesaistīts krāpniecisku darījumu shēmās, liecina “De facto” informācija.
“AVT naftas” iesniegtajās PVN deklarācijās uzrādījis preču piegādi diviem Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem 27 miljonu eiro apmērā. Attiecīgie līgumi par auto detaļu, mēbeļu, IT serveru un degvielas uzpildes staciju aprīkojuma piegādi iepriekš bija noslēgti ar virkni Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, un VID ieskatā bija fiktīvi. Kāds starpniekfirmas valdes loceklis dzīvesvietu pat bija deklarējis patversmē, kurā nebija atrodams. Pirms četriem gadiem, kad “AVT nafta” pēdējo reizi iesniegusi gada pārskatu, tās apgrozījums sasniedza 108 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmuma saimnieciskā darbība apturēta, un arī valsts iespējas atgūt uzrēķinātos nodokļus no trešā lielākā parādnieka ir apšaubāmas.
Savukārt “Nordea bank” Latvijā ilgstoši apkalpojis atsevišķas būvkompānijas, kas 2014.gada vasarā izskanēja vērienīgajā Finanšu policijas izmeklēšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu, izmantojot fiktīvus darījumus ar starpniekfirmām. Tas nav atturējis “Nordea banku” sponsorēšanas pasākumu ietvaros kopš 2011.gada līdz pat šim brīdim atbalstīt basketbola klubu “VEF Rīga” kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš minētajā Finanšu policijas kriminālprocesā tika īslaicīgi aizturēts un kuram piemēroja aizdomās turamā statusu.
Bankas uzsver, ka to kontroles sistēmas ir atbilstošas un ziņu sniegšana VID notiks tāpat kā līdz šim Kontroles dienestam.
Tomēr skaidrojumus par konkrētiem gadījumiem, kas rada bažas par līdzšinējās prakses efektivitāti bankas nesniedz – to liedz likums.
“Kritēriji nav mainīti, tātad tas nav nekas jauns bankai. Bankām ir vienkārši jauns kanāls, kur informācija, kas joprojām tiek sūtīta Kontroles dienestam, tiek sūtīta arī VID. Attiecībā uz bankas pusē nepieciešamajiem resursiem nekādas izmaiņas likums neparedz,” norāda “Swedbank” Atbilstības kontroles daļas vadītājs Māris Krastiņš. Viņš gan nekomentē “de facto” informāciju, ka “Swedbank” par spīti lielajam klientu skaitam neatļautu nodokļu shēmu pazīmes uzrauga tikai 7-8 darbinieki.
“Nordea banka” līdzšinējo praksi attiecībā uz sadarbību ar VID un klientu iespējamiem nodokļu pārkāpumiem piekrita komentēt tikai rakstiski. “Nordea bankas” Juridiskā departamenta vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs norāda, ka saistībā ar 1.aprīļa grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām, banka ir veikusi izmaiņas savos iekšējos procesos, lai informācija par aizdomīgajiem darījumiem, kas atbilst noteiktajām pazīmēm, tiktu sniegta arī VID.
“Banka ievēro normatīvo aktu prasībām, un tās politika ir sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt tām bankas rīcībā esošo informāciju. (..) Regulāri tiek veikta arī esošo klientu saimnieciskās darbības un veikto darījumu uzraudzība, lai pārliecinātos, vai klienta veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem. (..) Bankas politika attiecībā uz sponsorēšanas aktivitātēm ir sniegt atbalstu iniciatīvām, kas veicina sabiedrības attīstību un izglītošanu, izvērtējot katra sponsorēšanas projekta atbilstību individuāli,” rakstveidā norāda “Nordea banka”.
Banku uzraugi atzīst, ka jaunievedums par tiešo saikni starp VID un bankām ir pozitīvi vērtējams no ēnu ekonomikas apkarošanas viedokļa, tomēr problēmas nesaskata arī līdzšinējā kārtībā.
“Mums šobrīd nav lielas bažas un pamata uzskatīt, ka bankas nespēs identificēt aizdomīgus darījumus nodokļu apiešanas jomā. Viņas to ir darījušas arī līdz šim, bet tagad būs tas papildu darbs, ka tas tiks tieši sniegts arī VID,” apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja.
Arī banku nozares lobijs uzskata, ka problēma, ja tāda būtu bijusi, jāmeklē VID un Kontroles dienesta savstarpējā informācijas apmaiņā, nevis banku kūtrumā atklāt savu klientu aizdomīgus darījumus. “Nozarei bija žēl, ka bija jāveido sistēma, ka tas ir otra veida ziņojums uz valsts institūcijām. Valsts neapmainās savā starpā ar informāciju, bet mēs ziņojam papildus – bankas ziņo ne tikai uz Kontroles dienestu, bet arī uz VID,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Lai gan banku ziņojumu plūsma no 1.aprīļa vēl nav sākusies, jo ar katru banku ieņēmumu dienestam jānoslēdz individuāls līgums, VID vadība ar jaunievedumu saista lielas cerības, jo par iespējamo nodokļu izkrāpēju naudas plūsmām uzzinās vēl pirms uzņēmums brīdināts par audita uzsākšanu. Lielo PVN shēmu izmeklētājiem tomēr nepatīk, ka arī pēc jaunās normas ieviešanas Finanšu policija neiegūs pilnu piekļuvi banku informācijai, kas sākotnēji netiek identificēta kā klientu nodokļu pārkāpumi.
“Nu labi, var runāt par šīm norādēm – attiecināt uz nodokļu jomu vai neattiecināt uz nodokļu jomu. Te atkal jāsaprot, kurš būs tas speciālists, kurš to izvērtēs, vai šis ziņojums attiecas uz nodokļu jomu vai ne,” bažījas Finanšu policijas direktora vietnieks Aniņš.
