Centrs sola torņus būvēt par saviem līdzekļiem – 1,4 miljoniem eiro, taču apraides tīkla paplašināšana valstij izmaksās vairāk nekā 400 000 gadā.
Pirms divām nedēļām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzdeva NEPLP nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā uzlabot mediju pieejamību pierobežā. Tagad NEPLP deputātiem nosūtījusi risinājumus: būvēt divus jaunus apraides mastus Krāslavā un Viļakā.
Teorētiski gan virszemes bezmaksas televīzijas kanālus jau tagad var redzēt praktiski visur – pārklāti ir 99,6% teritorijas. Jaunie torņi, kā arī vēl trīs staciju izvietošana esošajos mastos un vienas stacijas jaudas palielināšana ļaus samazināt tukšos punktus, pārklājot jau 99,7% teritorijas.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centram šis 0,1% apraides terotirijas palielinājums izmaksās gandrīz 1,4 miljonus eiro.
Cik mājsaimniecību no tā iegūs, gan precīzi neesot zināms. Tomēr centra vadītājs Jānis Bokta ir pārliecināts – jaunu torņu būvniecība ir efektīvākais veids, lai televīziju cilvēki varētu skatīties arī pierobežā. Turklāt torņus varēs izmantot arī radio apraidei, kā arī citiem mērķiem.
“Torni būvē daudzām platformām, ne tikai šīm. Ja valsts gribēs ilgtermiņā redzēt mobilo datu pārraidi, piemēram, lai mobilie sakari būtu kvalitatīvāki, tad viņi arī, protams, iet pretī arī ar šo, jo mēs savos torņos laižam mobilos operatorus, vispār visus elektronisko sakaru operatorus, un tur arī pierobežai būs, iespējams, kāda vajadzība. Tā infrastruktūra ir izmantojama daudzkam, nevis tikai radio un televīzijai,” skaidro Bokta.
Tomēr apraidei no jaunajiem torņiem aizies krietna naudas summa arī no valsts budžeta. Kopā ar apraides paplašināšanu citur Latvijā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei no 2018. gada būs vajadzīgi papildu 426 000 eiro gadā.
NEPLP valdes locekle Dace Ķezbere gan uzsver, ka plānotā tīkla paplašināšana ne tikai palielinās pārklājumu, bet arī ļaus pārraidīt vairāk nekā piecas programmas, kā tas ir šobrīd. Tiesa, vietas programmām bezmaksas apraidē visdrīzāk paliks tukšas.
“Protams, arī gribētu, lai šajā virszemes apraidē būtu TV3, LNT, Pirmais Baltijas kanāls, kas palielinātu interesi par virszemes apraidi, bet, ņemot vērā, ka ir izvēlēta maksas apraide, kur kabeļoperatori maksā šīm televīzijām, kas ir komerctelevīzijas, dabūt atpakaļ viņas uz virszemi, es domāju, ka tas ir neiespējami. Var, protams, būt situācija, ka mēs atrodam kādus citus kanālus, kas ir gatavi maksāt naudu, lai būtu redzami visā Latvijā, bet šobrīd es nebūšu ļoti optimistiski noskaņota šajā sakarā,” saka Ķezbere.
Tīkla paplašināšanai gan ir vēl viens, tālejošāks mērķis – sabiedriskās televīzijas pāriešana augstākas izšķirtspējas jeb HD formātā. Līdz tam gan būs jāgaida vēl vairāki gadi, saka Ķezbere.
“Lai varētu pāriet, lai varētu pārveidot pultis un tā tālāk, apmēram šobrīd tas ir 8 miljoni eiro. To naudu mēs nevarēsim dabūt un apgūt līdz 2018. gadam nekādā gadījumā. Es optimistiski saku, ka es gribētu, lai 2020. gadā mēs pārietu uz HD. Tas būtu mans redzējums, tāds reāls, es domāju,” saka Ķezbere.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības uzsver, ka mērķis ir noturēt Latvijas informatīvo telpu kopumā, kam ir vajadzīga gan laba apraide, gan saturs.
“Respektīvi, lai nesanāk situācija, ka ir uzbūvēts raidīšanas tornis, kas, lai gan aptver zināmu iedzīvotāju skaitu, ir ļoti mazs šis iedzīvotāju skaits, bet tajā pašā laikā saturam nauda nepietiek, lai būtu līdzsvarota šī tehniskā attīstība ar satura attīstību. Tāds uzdevums NEPLP arī tika dots,” norāda Jansons.
Jansons uzskata, ka Latgales iedzīvotāju piesaistīšanai būtu jāveido raidījumi par vietējiem notikumiem un cilvēkiem, lai konkurētu ar Krievijas un Baltkrievijas kanāliem.
